| |
[Sep. 15th, 2025|06:21 pm] |
like a dog chasing its tail |
|
|
| |
[Sep. 15th, 2025|05:46 pm] |
zini, kā to sauc?
tavu rokassprādzi.
par ārišķību.
es viņu pazīstu.
tas ir mans otrs vārds.
kamēr Tu būsi prom, es apsolu, ka gaidīšu.
darīšu visu tāpat kā līdz šim.
kāpņutelpā lejā ejot pusstāvos apstāšos, lai paskatītos uz debesīm, īsti nespējot noticēt ne saulainai, ne mākoņainai dienai.
atved man fjordus un kādu trolli. |
|
|
| |
[Sep. 15th, 2025|04:55 pm] |
nu labi.
nav tāda sapņa.
ir tikai the way the water sparkles.
izveļos no pusdienas miega kā kaķēns no groziņa kopā ar dzijas kamoliem.
tētis sasūtījis bildes no Dušanbe. |
|
|
| |
[Sep. 15th, 2025|04:09 pm] |
Kāpēc Tu tā dari, es domāju.
Kāpēc Tu liec man Tevi dievināt ar tik sasietām rokām.
Bet man jāatzīst, ka tajā ir kaut kas skaists.
Jo ilgāk Tu neatnāc, jo mazāka saraujas iespējamība, ka atnāksi, man šķiet.
Vienīgi sapnī Tu sēdi uz gultas malas manā guļamistabā, bet ievēroju, ka Tev ap plaukstas locītavu nav Tavas ierastās tīģeracs rokassprādzes.
Tā es saprotu, ka Tu paliksi mazliet ilgāk.
Tāda kā zīme, ka es drīkstu sameklēt kaut ko par pelnutrauku nosaucamu, lai vari sēdēt uz palodzes virtuvē, lai savukārt varu redzēt šos jumtus, pagalma rosību citādi, it kā caur Tevi.
Tāds sīks smalkums.
Detaļa, ko mīlu. |
|
|
| |
[Sep. 15th, 2025|05:10 am] |
viena vasarrudenīga diena vakar
taurenis aizlido ar punktu uz spārniem
man šķiet, mēs abi esam priecīgi turpceļā
atpakaļceļā arī, bet citādāk, jo vilcienā sakāpj cilvēki
un nevar vairs tā īsti parunāties
es vienkārši klausos kaut ko savās austiņās
viņa neielāgojamā seja
kaut gan varbūt tā ir parasta seja
bet es vienmēr esmu pārsteigta, kad viņu satieku
pirmajā brīdī
pēc tam jau pierodu
"I died a lot
to live a little
with you" |
|
|
| |
[Sep. 13th, 2025|08:35 am] |
https://www.youtube.com/watch?v=GyETj5qa-Fg&list=RDGyETj5qa-Fg&start_radio=1
auksti, es atgriežos mājās pakaļ jakai, frizētavā meitenes aprunā Dārtu Daneviču, es nezinu, es nepiedalos sarunā, jo pa teātriem nestaigāju, vienīgi cenšos izdomāt, vai tā ir, kā Vulfa raksta, ka “every day includes much more non-being than being”, kamēr mani apčubina. |
|
|
| |
[Sep. 12th, 2025|05:26 am] |
nosapņoju apmēram šādu galdiņu un tādus krēslus, pat zāle bija tāda - kā saulē izdegusi vai nomīdīta - kāds tuvojās man no aizmugures - atglauda matus uz vienu sānu, it kā lai noskūpstītu kaklu
un viss |
|
|
| |
[Sep. 12th, 2025|02:58 am] |
https://www.youtube.com/watch?v=YhZdE177qr8&list=RDYhZdE177qr8&start_radio=1
vienu laiku daudz klausījos šo dziesmu, ne par vienu nedomājot, varbūt tāpēc man tā tik mīļa?
viņš nepiezvana, neatraksta.
tētis stāstīja, ka korī mācoties jaunu Paula dziesmu. "Dārzs ziemā" vai kaut kā tā. esot sarežģīta. man nosaukums vien patīk. domāju, kā varētu izklausīties tāda dziesma.
/ahh, atradās tāda dziesma Radio kora izpildījumā - izklausās vispār nenodziedama - bet skaista. |
|
|
| |
[Sep. 11th, 2025|09:41 am] |
https://www.youtube.com/watch?v=KELnXL93Hik&list=RDKELnXL93Hik&start_radio=1
divas labas dziesmiņas pēc kārtas radio šorīt, vai nav brīnišķīgi?
kas man vēl jāizdara līdz rītdienas pēcpusdienai:
- jāatver acis;
- jānogludina rītausmām asie stūrīši;
- jānostājas pie spoguļa un jāizmēģina, ko viņam teikšu šķiroties - man riebjas atvadas - es vēl neesmu izdomājusi, ko teikšu - varbūt pateikšu, lai pārstāj vienreiz kacināt to kolēģi darbā, kuru viņš kacinot. |
|
|
| |
[Sep. 11th, 2025|07:23 am] |
"Bet nē, Vējš tikai gatavojas spēlēt. Tā viņš spēlējas, spēlējas, līdz sāk spēlēt." - I. Ziedonis
(tētis rīt lidos uz Azerbaidžānu saēsties plovu.
bet manī ir tāda vilkme, kas drīzāk skrubinās pretī nevis plovam, bet dvēseli sasildošai ķirbju biezzupai ar tučtuč apgrauzdētām ķirbju sēkliņām.
it's soup season baby hell yeah) |
|
|
| |
[Sep. 11th, 2025|05:31 am] |
vienu dienu septembrī vasara nolemj, ka vēl uzkavēsies. viņa te paliek vienu dienu, tad vēl vienu. un tad vēl.
varbūt tāpēc es tā gribu pārlēkt pāri lappusēm, lai ir jau novembris, lai viss ir atrisinājies vai nu vienā vai arī otrā virzienā.
es droši vien tad beidzot ieviesīšu savā repertuārā tumši zilu bereti, lai gan nedomāju, ka man tāda piestāvēs, tā vienkārši būs berete beretes pēc, kripatiņa cita stāsta no pilnīgi citas sērijas, jo esmu atkarīga no karāšanās šī mata galā.
pamodos un tumsai teicu "nu ko. nu sāksim atkal kašāties, ko?"
jo tas ir viss, ko es daru pēdējā laikā.
es kašājos.
"What do you do from morning to night?" "I endure myself." - Emil Cioran |
|
|
| |
[Sep. 10th, 2025|07:26 pm] |
Ko es vēl varu pateikt. Es ilgojos. Dažbrīd ļauni. Dievinu visus viņa garastāvokļus. Reiz kad plijos viņam virsū kā negaisa mākonis, kurš tikai grib izpērkoņoties un izzibeņoties pār viņu, viņš tā sadusmojās. Tā bija kā karikatūra, zini. Maziņš cilvēciņš vicina dūrītēs savilktas plaukstas un virs viņa dusmas kā melns sašvīkājums. "Kotudarituvispārsaprotikotudari?!"
Es toreiz sāku dungot to dziesmiņu. Es no vilka nebaidos. Viņš tad padevās, es to jutu. Norakstīja mani makulatūrā.
Tas bija ļoti savādi, ka es, parasta Zuze būdama, sētas krancis, varu sadusmot tādu cilvēku, kāds ir viņš. |
|
|
| |
[Sep. 9th, 2025|02:56 pm] |
diezgan ļoti patīk tā dziesma
"all my memories of you ring like tinnitus
if I stop, it's just pain
please don't rein me in"
whew - kas par dieniņu
es esmu tāda muļķe
bet es visu šī pagalma kaķīšu vārdā saku, ka es sasiešu savas rokas un kājas, aizlīmēšu savu lielo muti ciet
es viņu vairs nemeklēšu, ja viņam tā vajag.
ja viņš grib sarežģīti, viņš dabūs sarežģīti.
un vēl - man ir foršs tētis un daudz drozofilu. |
|
|
| |
[Sep. 9th, 2025|05:36 am] |
parastais vīrietis saka, ka es esot traka. galīgi ķerta.
es pajautāju, vai varu palūgt viņa autogrāfu. es nezinu, kāpēc man tas ienāk prātā. ka es gribētu redzēt, kāds viņam rokraksts. zini, kā tas ir reizēm. gribas kaut ko par kādu ļoti uzzināt. tāda kā ieniezēšanās.
"kur tev viņu vajag?"
"var uz lūpām."
...
gadījumā nav vēl novembris? |
|
|
| |
[Sep. 8th, 2025|06:36 pm] |
|
sasmējos. paldies. Jūs te visi forši, katrs savā veidā, es gribētu prast draudzēties. man šodien vakariņās bija 4 vīģes. nu tādas parastas, ne žāvētā veidā. Mego nopirku, jo bija ar atlaidi. pārgriezu uz pusēm, noliku uz šķīvīša, iebīdīju saulē un skatījos. tad apēdu tās kā vislielāko kārumu, sev teikdama, ka tagad es ēdu šīs vīģes. vēl šodien tramvajā redzēju meiteni, kas savu lācīti uzstutēja uz loga, lai viņš arī redz, kur tramvajs ved. es arī tā būtu darījusi, ja man būtu plīša lācītis. diena ļoti skaista. |
|
|
| |
[Sep. 8th, 2025|04:56 pm] |
es tagad dzīvoju pretī dienai, kad viņš atnāks un izsmēķēs mani kā cigareti.
pirmdiena, kad izrādās, ka es vēl strādāju šajā iestādē. ir gandrīz neiespējami koncentrēties, es bieži aizpeldu. es knapi turos kopā. apetīte ir devusies pie citām apetītēm, bet nevarētu teikt, ka gaidu tās atgriešanos.
piezvanu tētim, tētis ir vīrusains, bet vienalga uzklausa manu stāstījumu un tad aizsmacis nodzied man "mēs tikāmies martā". viņš ļoti labi zin, ka mani tracina tā dziesma. martā neviens nevienu nesatiek. martā vispār nekas nenotiek. martā var tikai izlasīt Džoannas Harisas grāmatu "Šokolāde" un nopirkt sev lavalamp. |
|
|
| |
[Sep. 8th, 2025|05:49 am] |
 |
|
|
| |
[Sep. 7th, 2025|06:41 pm] |
man šodien kleita ar podziņām.
but do I really feel the way I feel?
viņš smaržo pēc cigaretēm, un mēs iemūkam atpakaļ dzīvoklī, kad dzirdu, ka augšup kāpj kaimiņiene.
man tagad kauns, cik bērnišķīgi es izturos. ne iemukšanas dēļ. vispār. kopumā.
vienīgi tajos brīžos, kad viņam uznāk Mirkļa Vājums, es izturos citādi.
ja Mirkļa Vājumus saliek kopā, varbūt kopā sanāk spēks? |
|
|