| |
[Sep. 25th, 2025|05:43 am] |
"kādi tikai cilvēki nebrauc ceļojumos - resnāki par tevi divreiz, bet kalnu takas izložņā žiperīgāk kā dažs labs tievais. pelna mazākas naudiņas kā tu, bet sakrāj," saka tētis.
es tikai domāju, ka R. ir tik līdzīgs tētim, ka man skauž. es nevienam nelīdzinos. izkritu čigānam no ratu pakaļas.
vakardienas lietū solidarizējos ar visiem tiem ēdienu piegādātājiem, kuri vēl apbraukā pilsētu iešļūcenēs. man arī pofig. eju un nejūtu neko. kaut gan pie jūras droši vien jau justu. nāktos just.
veikalā kāds man aiz muguras, šķiet, telefonam saka, ka vēl nemaz neesot sācis un ka vēl tikai iesildoties, es tā arī nesadzirdu, par ko ir stāsts, bet vienalga sevī cīnos ar vēlmi mesties riņķī uz papēža un teikt, ka es arī, es arī vēl tikai to pašu.
Bill Laurance uzstāšoties Rīgā. neiešu, bet šorīt šo to paklausos.
mūzika pāri visam, vai ne? |
|
|
| |
[Sep. 23rd, 2025|11:32 am] |
|
man patīk, ka gandrīz neviens vairs nerunā par vasaru, es arī nerunāju, dažreiz vēl tikai iedomājos. cik lietaina, tukša tā bija. un tad es satiku parasto vīrieti tā, it kā man būtu kļuvis žēl vasaras, ka tā būs un paliks tik tukša un nekāda. un viss aizgāja pa pieskari. un tagad septembrim ir siltas, brūnas acis. mammai tādas bija. oktobris pienāks, dejos ap stieni un dziedās "I just don't know what to do with myself". novembrī man atkal gribēsies uzzināt, kāds kādam ir rokraksts. decembrī man neko nejautājiet. |
|
|
| |
[Sep. 23rd, 2025|10:02 am] |
 |
|
|
| |
[Sep. 22nd, 2025|07:38 am] |
viss šis man atgādina, kā reiz ar S. aizgājām uz vienu pasākumu - stāstu vakaru par piedzīvojumiem Indijā
tas bija tik savādi toreiz
jo šie divi cilvēki tikai runāja par to, kāpēc viņi bija devušies uz Indiju
mēs dīdījāmies nepacietībā uzzināt, kā viņiem bija gājis tur
bet nekas konkrēts tā arī nesekoja
nu viņi tur vēl bildes rādīja fonā
vismaz tās varēja aplūkot
un kaut ko secināt
ko nu katrs pats gribēja
secināt
(hmmm)
:) |
|
|
| |
[Sep. 22nd, 2025|07:29 am] |
visi man saka - kad vismazāk gaidīsi
bet es nedomāju, ka tas ir iespējams manā gadījumā
es vienmēr gaidu vismaz šo When You Least Expect It
un varbūt tāpēc ka
tukšumi parasti aizpildās tad
kad kaut kur, kur par daudz, kaut kas sarūk
pāri paliek:
- ūdens mirdzēšana
- acu aprašana ar tumsu
- kanēlis
- es aplaudēšu, kad Tu piezemēsies |
|
|
| |
[Sep. 22nd, 2025|05:30 am] |
šorīt esmu tāda palikšana, kas lūdzas, lai bēgu, ko kājas nes
jājā, labi, ka ir darbs un jumts virs galvas un viss tas blablablabla
bet ko tikai es neatdotu
bet nu labi
ko es no šī varu paņemt sev, es sevi tincinu
varbūt to, ka vismaz šis brīdis ir skaidra zināšana
turklāt tētis atgriežas mājās ar koferi, kas pilns ar austrumu saldumiem
clap when you land |
|
|
| |
[Sep. 22nd, 2025|03:54 am] |
I wish it would rain
- 10 kg kopš augusta sākuma
bet vajag vēl
un zinu, ka būs
tikai ceru, ka turpmāk ne tik strauji
vienkārši tā īsti negribas ēst kopš viņu satiku
sajūta, ka pārtieku no emocijām
tagad kopš mani atšuva pilnīgi un galīgi apetīte vispār neesoša
gribas tikai padzerties ūdeni
to arī daru
šorīt pie kājām izskalojas veci, sen okeānā izmesti ziņojumi pudelē - patīk, ko ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) secondplace rakstījusi
un es padodos
es vairs negaidu
ka kāds cits pateiks kaut ko tādu
ko galu galā vienmēr sev pasaku pati |
|
|
| |
[Sep. 21st, 2025|04:32 pm] |
šodien nav daudz vārdu.
ir daudz sāpīgumu.
bet satiku pūkainumu, mēs pabužinājāmies tā, kā pūkainumiem patīk - pie austiņas. |
|
|
| cinnamon |
[Sep. 21st, 2025|11:41 am] |
 |
|
|
| |
[Sep. 20th, 2025|07:14 pm] |
dzīve nav vienkārša
un es kļūdos un švīkājos, ķēpājos pati sevī
bet man viss patīk
man patīk, ka nekad neko nevar zināt
"būs tā, kā priekšnieks pateiks" tā, ka pat pīlādži nosarkst
"smalkās kaites" jeb mazās kaprīzes, kaut kas tāds, kas tevi padara par to, kas tikai tu vari būt
mīlēt varot tikai kādu, kurā pamani neprāta dzirksti
un es laikam tam piekrītu par visiem 100
reiz (sen) te netālu bija maza kafejnīciņa
tur varēja dabūt torti, kas saucās "kaprīze"
šoko biskvīts, daudz putukrējuma un savārīti ķirši |
|
|
| |
[Sep. 20th, 2025|01:03 pm] |
patīk kā filmās rāda ka galvenais varonis izlien no savas migas tikai lai sapirktos kaut ko neveselīgu, ātri uzsildāmu
un atgriežas mājās, lai turpinātu izvairīties no dzīves
es šodien esmu tā sajūta
neviena nav ne manī, ne arī ārpus manis
vismaz 100 km rādiusā
un nav slikti
varbūt nav arī galīgi labi
bet nav arī pavisam slikti
vienkārši reizēm es domāju
kas ir visi tie cilvēki, kas atbrauc
no savām tālienēm un apmetas
viesnīcā, kas tepat ap stūri un
kuras logā Dieva neesamību sludina pakaļkājās saslējies plastmasas zirgs
kas ar priekškājām balstās pret lampas kupolu
un visa tā konstrukcija noturas
jo priekškājas pie lampas pietītas ar skoču
kad eju garām
es vienmēr gan brīnos par šīs konstrukcijas noturību
gan arī iedomājos par Hold Your Horses
hold your horses, will you!
tas tiešām ir savāds viesnīcas skatloga elements
varbūt ar nolūku tur, lai pievērstu uzmanību?
lai nu kā
kā citi pārlasa grāmatas vai atgriežas pilsētās
tā es skatos uz šo dekorāciju viesnīcas skatlogā
tā ir brīnīšanās, it kā nespēšana noticēt
kas katru reizi man liek it kā apstāties un saminstināties tur |
|
|
| |
[Sep. 19th, 2025|09:12 pm] |
jūtos kā jūtos.
jūtos kā cilvēks, kurš piedalās tādās savādās sacensībās, kur kopā ar citiem dalībniekiem pēc iespējas ilgāk jānotur roka, piemēram, pie mašīnas, jo uzvar un mājās ar jaunu mašīnu aizbrauc tas, kurš noturas visilgāk, tikai es nezinu, kas tas ir, pie kā es turos. bet es zinu, ka es spītīgi turos pie tā jau ilgi un varēšu noturēties vēl kādu brīdi.
daudz izdarīju šodien.
nopirku divas brūnas žaketes.
kriminālas pumpas sametušās uz zoda.
cita apzīmējuma tām nav.
pateicīga mūzikai par mūziku. |
|
|
| |
[Sep. 18th, 2025|11:09 pm] |
|
Varbūt ir Ziemassvētku laiks, tas ļaunais brīdis pirms svētkiem, kad es nezinu, kur sevi likt. Vienu dienu stāvu origo pasta nodaļā, gaidu, kad ekrānā parādīsies mans kārtas numuriņš, kad man pēkšņi liekas, ka es Tevi pazīstu, esmu kaut kur redzējusi. Tev ir jānosūta paciņa, bet Tu izskaties pēc kāda, kurš taisnā ceļā dotos makšķerēt, jo Tev kājās ir gumijnieki. Es saprotu, ka man ir apmēram tik daudz laika, cik viena sērkociņa izdegšanai, lai es pagūtu pateikt Tev visu. Es saku pasta darbiniecei, ka man vajadzētu vienu pastmarku. Vai sūtīšanai pa Latviju? Nē, tālāk. Daudz tālāk. Un Tu pagriez galvu uz manu pusi, it kā nespējot noticēt, ka man ir balss. Tu domā, ka Tu nemaz nevarētu izvēlēties, vai Tev patīk vai nepatīk šī balss. Es nevaru izvēlēties pastmarku. Man vajadzētu ar Flow kaķīti, bet saprotu, ka tas ir stulbs jautājums. Šādas pastmarkas viņiem nav jau sen. Tu esi, Tevis ir vairāk. Te tu esi, te tevis nav. Uz ielas mani gandrīz notriec velosipēdists rūķa cepurē. |
|
|
| |
[Sep. 18th, 2025|09:42 pm] |
|
Zini? Es biju aizgājusi uz Lido apēst saldo. Un ēdot šo saldo es domāju par Tevi. Iedomājos, ka Tu varbūt tur satiec kādu sievieti, kuru Tu labi pazīsti. Domāju, ko Tu viņai dari. Visu to, ko man nē. Es nezinu, vai es tai domai noticu un sekoju, bet tur nu tā ir. Starp sadrupināto cepumu kārtu un pārpasaulīgi labu melleņu mērci, pašā apakšā. Tas ir tik skaisti, kā Tu man nepieskaries. Nolaizu karotīti. Grīgs. Gribas smēķēt. |
|
|
| |
[Sep. 18th, 2025|04:50 pm] |
https://www.youtube.com/watch?v=MCPHV9GqVNk
kamēr parastais vīrietis Norvēģijā, paklausos Grīgu
izdomāju sev ciešanas
aizeju uz Lido
apēdu saldo
jo es tā vienkārši varu
man viss augstākminētais piestāv un labi padodas |
|
|
| |
[Sep. 18th, 2025|04:31 am] |
Te, kur strādāju, darbu parasti visvairāk pirmdienās, pēc tam darāmā kļūst arvien mazāk, bet piektdienas bieži ir pavisam klusas. Šonedēļ viss kaut kā otrādi šķiet. Uz darba balli rīt neiešu, man nav, ko vilkt, turklāt skapī ideālā kārtība un negribas šī iemesla dēļ tur vandīties, lai gan gribētos pēkšņi pārdomāt pēkšņas pārdomāšanas pēc. Sarežģīti. Vēl vakar meklēju kaut ko šādam meikapam (acīm, jo lūpām tā kontūrlīnija jau vairs nav tas, kas man patīk):
Tikai nesmejieties, ja? Es gan baidos, ka neko no tā visa nesaprotu. Meitene savilka man uz rokas dažāda pelēkuma svītriņas, es tā arī neko neizvēlējos, jo nobijos, ka izskatīšos vienkārši kā ar uzdauzītu aci, bet nopirku nagulaku, saucas “a bit of a devil”. Nav sarkana, drīzāk atgādina kaut kādas sašķaidītas vaboles. Patika nākt mājās ar tām svītriņām uz plaukstas virspuses. |
|
|
| |
[Sep. 17th, 2025|08:29 am] |
es vakar nevarēju izvēlēties starp Markesa stāstiem un Miranda July "All Fours", bet beigās paliku pie July, jo kaut kad ļoti sen esmu lasījusi kaut ko no viņas rakstītā un atceros, ka patika. tagad man tas jālasa, bet negribas. es visās grāmatās pēdējā laikā viļos, piemēram, Brices tulkotajā Bagāžā. tur tik daudz to personāžu, visi viņi grab un jāvelk līdzi lasot. nē, paldies.
ieslēdzu ziņas. es simts gadus nebiju klausījusies ziņas. man tikai vajadzēja sagaidīt laika ziņas, jo esmu pasūtījusi siltu un saulainu svētdienu, bet ilgi bija jāgaida tās ziņas, nācās klausīties visu ko citu arī. uzzināju, ka nākamnedēļ sola salnas.
M. šonakt teica, ka es izklausoties mierīga. pārjautāju, kā viņš to domā. viņš nevarēja paskaidrot. |
|
|
| |
[Sep. 17th, 2025|06:26 am] |
|
sapnī biju Ikea, bildēju sevi spogulī, kura ietvars no vienas puses bija saule, bet no otras - mēnestiņš, saulīte bija smaidīga, bet mēnestiņš raudāja zvaigžņu asaras, maksāja 14,99 |
|
|
| |
[Sep. 17th, 2025|06:20 am] |
man nepietrūkst ne mammas, ne S., jo es jau sen vairs neesmu tas cilvēks, kuru viņi būtu pazinuši
es visu šo laiku domāju, ka nav nekā tāda, kā man pietrūktu
bet tad satiku kādu
un tagad man pietrūkst kaut kā neesoša
es nezinu, kā ir labāk
piezvanīju M. plkst. 2 naktī, atstāstīju viņam Claire Keegan stāsta "Antarctica" sižetu
viņš smējās
tad mēs samainījāmies ar miegiem
es cēlos un vēlos
viņš devās pie miera |
|
|