| |
[Jan. 2nd, 2026|11:56 am] |
viņš atrodas agrā 2. janvāra rītā, kad man trakoti sagribas atņemt sētniekam lāpstu, jo ir tik bezcerīgi, ka viņš nav piezvanījis visu dienu vakar, ka līdzēt varētu tikai slapja mugura, fiziska sevis nokausēšana.
viņa balsī ir uzpirkstenis no manas vecmāmiņas šujampiederumu lādītes.
viņam ir tāda kā "L" burta formas rēta zem acs, par kuras izcelsmi viņš izstāsta, taču šorīt es vairs nezinu, vai ticu tam stāstam, bet tas nav arī tā, ka tas būtu svarīgi vai ka man tik ļoti vajadzētu uzzināt īsto iemeslu. tas ir gana stindzinošs stāsts, man nav iemesla tam neticēt.
mēs vēl neesam satikušies, bet randiņejamās drēbes esmu atradusi un rūpīgi pārlikusi pāri krēsla atzveltnei, lai nesaburzās. |
|
|
