| |
[Dec. 14th, 2025|12:20 pm] |
|
es nevaru paskaidrot un pat nemēģināšu, bet otro kafiju izdzēru ārpus mājām. tad klaiņoju pa krāmu veikaliņu. gribēju nopirkt burciņu ar korķa vāciņu, kurā iekšā sausie ziedi un gaismiņu virtene, bet nopirku šokolāžu zsv vecīti ar tukšu vidiņu. pasmaržoju sveces. dažas tiešām smaržoja pēc tā, kas bija uz tām rakstīts, citas pavisam ne. tad pagalmā piegāju pie eglītes. es to nevaru paskaidrot un pat nemēģināšu. eglīte klusēja. apsargs pabāza degunu no sava namiņa un kaut ko man uzsauca, bet nedzirdēju ko. varbūt gribēja zināt, kāpēc es piepēdoju sniegu. ko es būtu atbildējusi? ka man patiešām ļoti žēl un es labprāt paņemtu savus pēdu nospiedumus atpakaļ? tā nu izlikos, ka neko neesmu dzirdējusi. un kurp es tā eju, ja tikai mājās atnākot pamanu, ka zābaki laiž cauri sniegu? man ir vēl citi, bet riebīgi, ka šie paši vairs nebūs valkājami. izlasīju skaistu teikumu. "Life is a horizontal fall." |
|
|
