| |
[Dec. 14th, 2025|06:49 am] |
es vakar pastaigājoties nodomāju - drīz jābūt sniegam. tad nu tas _ir_ sniegs. aizver acis un iedomājies: klajš, vēl nepiepēdots sniega lauks, cik tālu vien sniedzas skatiens.
šodien pasaulē svin nez kur savākto, tālu un it kā nebaltām dienām kaut kur nobāzto, tad nejauši atrasto kosmētikas produktu paraudziņu izmēģināšanas dienu. es tā tikko izdomāju.
atkal lasu 4 grāmatas paralēli. grāmata par Parīzi nav slikta. dažbrīd grūti no viena mazā krikumiņa pārlēkt pie nākošā, jo katru rakstījis cits autors, bet lasu pa diviem, pa trīs iespaidiem, tad nolieku nost un padaru kaut ko citu, lai izlasītais nogulsnējas. man patīk palasīt kaut ko tādu, kas ir par laiku, atmiņām, vietām, asociācijām. |
|
|
| |
[Dec. 13th, 2025|07:48 pm] |
kādas man šodien brokastis, to es nevienam nedrīkstu teikt. bet liekot to visu uz šķīvja es nodomāju, kāda starpība, ja tas viss labi garšo atsevišķi, turklāt vēderā viss tāpat sajaucas.
un kad es skatos, kādi jūs te visi balti un pūkaini...es neviļus domāju... ka galvenais jau, vai kādam tas jūsu labums ir vajadzīgs. un it īpaši, vai tas ir vajadzīgs man.
darbā otrdien apmācības. es jau izdomāju, ko es darīšu, ja man piesiesies. es izvilkšu no galdapakšas to pašu, ko no turienes izvelku vienmēr, proti, savu vidējo pirkstiņu. |
|
|
| |
[Dec. 12th, 2025|08:37 am] |
es tā daru, kad nervozēju. sastādu sarakstus. jebkādus sarakstus. piemēram, šorīt man patīk laiks, lietas, pulksteņi, smaržas "fat electrician", ziema. bet par visu pēc kārtas. pagalmā ir parādījusies eglīte. pēkšņi. out of the blue. |
|
|
| |
[Dec. 12th, 2025|07:30 am] |
|
diezgan interesanti ir tas, ka citi vēlas kaut ko tādu, kas ir pilnīgi iespējams. piemēram, te nesen cibā kāds vientuļi sevī saguma, kaut visi reiz apmirtu. es pirmajā brīdī domās piekritu, bet tad apsaucu sevi. kāpēc vēlēties kaut ko tādu, ja tas ir kaut kas pilnīgi iespējams? daudz interesantāk ir vēlēties kaut ko neiespējamu. piemēram, lai nedeg kāpņutelpā veltīgi uguns visu nakti. piemēram, lai es kādam arī reiz kaut ko nozīmēju. |
|
|
| |
[Dec. 12th, 2025|05:01 am] |
|
ierastā gada nogales uzgaidāmās telpas sajūta. sagaidīju savu čūskas kodienu, tagad varu aizauļot līdzi zirgiem. ja nopietni... jokot negribas. gada kopsavilkums: es nenoliku karoti. es, protams, varu vēl paspēt, bet tagad ir tik daudz no visa kā cita, tāpēc nav vairs laika kaut kam vienam. tāda kā plaisiņu sazarošanās. šķiet, ka viss, ko daru - lūdzos dūmiem, lai tie vēl kādu brīdi uzkavējas. no ziemassvētkiem te nav ne smakas, bet gribu noskatīties to multeni. spermagedons. :)) |
|
|
| |
[Dec. 11th, 2025|03:40 am] |
 |
|
|
| |
[Dec. 10th, 2025|05:34 pm] |
|
Zeme ir lietus sasūkusies. Tagad, kad šo rakstu, skatos uz orhidejas saknēm. Es tās redzu, jo puķpodiņš ir caurspīdīgs, ar plaisājuma efektu. Saknes ir biezas, treknas, bālas, pirkstiem līdzīgas. Ja ilgi skatos, man kļūst nelabi, liekas, ka stikls plaisā sakņu spēka dēļ. Bet es labi zinu, ka tas tā nav. Saknes ir tikai saknes un stikls - tikai stikls. Paskatos feisbukā uz kādu savu bijušo kursabiedreni, kura nupat uzrakstījusi grāmatu. Kaut kas par veļu laiku nosaukumā. Es nekad to nelasīšu, bet noskatos, ka viņa kā vienmēr tāda omulīga, priecīga. Es domāju, ko citu viņa zin, ko es nezinātu. Tad tramvajs aizver durvis man degungalā. Tad kāds kaut kur par mani droši vien domā, jo mani sāk raustīt žagas. Everything passes. Us too. All of us. |
|
|
| |
[Dec. 10th, 2025|12:34 pm] |
ko Tu vari man padarīt? aiz manis ne gluži zvaigznes. drīzāk ziema bez sniega. pret kokiem atstutēti, vēl neizvesti maisi, kas pilni ar pērnajām lapām. smaidu, jo tikko esmu kādam pateikusi "sorry not sorry". |
|
|
| |
[Dec. 10th, 2025|09:43 am] |
tāda neomulīga sajūta. kur esmu šo jau redzējusi? bet tad atceros - ā, pareizi. visur. tie ir tikai šie laiki. mušas māca bites, ka sūds ir labāks par medu.
un tomēr. un tomēr. es beidzot izguļos. pasūtu tētim vienu, nē, divas, nē, apaļas trīs grāmatas. visas Rachel Cusk. sev gribu uzdāvināt stāstu, eseju un dzejoļu apkopojumu "We'll Never Have Paris", jo tajā riņķī un apkārt par šo pilsētu, kurā neesmu bijusi. zināmā mērā visam šim pēdējam laikam varētu likt tādu apakšvirsrakstu.
kas vēl? bija jāpiesakās atvaļinājumam. paķēru sev augustu. četras nedēļas vasaras izskaņā tātad.
man šodien iešanas. es patiesībā jau kavēju. I should get going. |
|
|
| |
[Dec. 10th, 2025|05:39 am] |
right here, right now: https://www.youtube.com/watch?v=2rlQqWbp7rY
šorīt paskatos uz Pikaso versiju par Ziemassvētku vecīti un pēkšņi saprotu. katram tas tiešām ir kaut kas savs.
decembris, tas laiks, kad varu izlemt, ko ņemt līdz tālāk un ko labāk atstāt aiz muguras. man visur vinted reklāmas, bet esmu pārāk nepacietīga šķirties no tā, ko man vairs nevajag, tāpēc aizstiepju maisus uz otra elpa.
skatos youtube kādu jaunu sievieti, kura ņujorkā filmē savas pastaigas un sarunas ar nejauši sastaptiem svešiniekiem. interesanti, ko nu tur katrs par sevi pastāsta. man parasti ļoti patīk parunāties ar pilnīgi svešiem. es bieži tad pasaku daudz vairāk, nekā saviem tuvajiem. nesen veikalā parunājos ar kādu vīrieti, kurš klaiņo gar plauktiem kopā ar savu suni. mēs aizrunājamies par skumjām, kas mūždien dzīvo suņu acīs, neskatoties ne uz ko. bet, jā. domāju, ko es par sevi varētu teikt, ja uzrunātu mani. ka mana dzīve iedalās vienā lielā Pirms un Pēc? bet, ja tā padomā, neviens jau tā nenāca un nevilka strīpas. bet varbūt saruna iegrozītos tā, ka mēs iekāptu sniegā, uzveltu kādu sniegavīru. jā, droši vien, ka tā būtu foršāk. |
|
|
| |
[Dec. 9th, 2025|05:08 am] |
šorīt krekliņš ar uzrakstu.
I meant to behave but there were too many other options.
tumšs, bet gribas, lai būtu vēl tumšāks.
par divas_zosis es apsolu uzrakstīt sīki un smalki. kā viss bija. bet vispirms es pastrādāšu.
nepazūdiet, viss tikai sākas. |
|
|
| |
[Dec. 9th, 2025|04:22 am] |
https://www.youtube.com/watch?v=xogqb-sQqJk
es nedzēsīšos no šejienes. kāpēc lai es to darītu? tad jau no dzīves arī būtu jāizdzēšas. man šeit patīk. un man patīk dzīve. es te rakstu. rakstītu arī, ja neviens šo nelasītu. |
|
|
| |
[Dec. 8th, 2025|08:50 pm] |
|
Katrs spriežam pēc savas samaitātības pakāpes. Lai nu tā būtu, drīkstiet visi te domāt, ka es esmu tā ļaunā vīriešu aizvīlēja. Bet ziniet... ja jau bija gājējs, tad būtu aizgājis agrāk vai vēlāk. ;) |
|
|
| |
[Dec. 8th, 2025|04:22 pm] |
|
esmu gan, jā. un ar to lepojos. |
|
|
| |
[Dec. 8th, 2025|03:56 pm] |
|
man šodien galvā visu dienu nekas prātīgs neatskaņojas. skan tur tikai coca-cola reklāmas džingls. "holidays are coming". bet nu. kas vēl? būs jau labi. varbūt vienkārši būs citādāk. drusciņ citādāk. biki biki citādāk. M. tādu vārdu lietoja. "cukuru?" es pajautāju, liedama viņam kafiju krūzē. "biki-biki," viņš teica. man vajadzētu pārstāt par viņu rakstīt, jo tas ir nepieklājīgi - pieķerties tik ātri, kā sanāk man. |
|
|
| |
[Dec. 8th, 2025|01:54 pm] |
|
debilie stulbeņi. |
|
|
| |
[Dec. 8th, 2025|06:58 am] |
|
gunāriem šodien vārda diena. gunāronkulis bija manas vecmāmiņas māsas vīrs, mežsargs, mednieks, mēs vasarās tur braucām padzīvoties. valkas pusē tas bija. gunāronkuls bija man ļoti mīļš cilvēks. mācīja man, ka ēst visu ar pirkstiem, nevis ar dakšiņu vai karoti, ir daudz, daudz garšīgāk. vienreiz viņš no skapja izvilka lelli -marioneti - ar kustīgiem diedziņiem veikliem pirkstiem parādīja, kā ar to apieties. man mute bija vaļā. es pēc tam mēģināju pati, bet viss tikai samudžinājās. vēl tur bija pulkstenis pie sienas ar dzeguzi, kas katru stundu nozvanot iekūkojās. bieži braucām uz mežu, jo gunāronkulis visas labākās sēņu un ogu vietas zināja. suņi bija džeris un reris. es tagad vairs neatceros, kurš no suņiem ar gunāronkuli runājās. "nu, kas notika mājās, kamēr mēs bijām prom?" un reris vai džeris visu, ko zināja stāstīt, izstāstīja. |
|
|
| |
[Dec. 8th, 2025|04:28 am] |
|
vakar uz dullo viss, tāpēc sanāca labāk, kā jebkad būtu izplānojusi. šķīros no aptuveni puses matu garuma. esmu īsa un konkrēta tagad. kad uz sevi paskatos, man liekas, ka esmu drusciņ kā tā meitene, kas garlaikoti salīkusi pār galdu, kas pārklāts ar tuksneša smilšu krāsas galdautu, virs kura šur tur izkārtotas kamieļu figūriņas (alisei mediņai ir tāda glezna, kas man diemžēl neatrodas nekur). bet, jā. es pat neko nepateicu. un man neko nepaskaidroja. es pat iepīkstēties, ka sliktāk jau nebūs, nepaspēju, kad tas bija viss, atā, mati. to pirmā brīža sajūtu nevar izstāstīt. tā, it kā kāds būtu visu salicis pa punktiem - pirmkārt, otrkārt. man ir bijuši īsāki mati, bet ne tik īsi kā tagad. tagad man kaut kādu tipa dyson vaig. lai gan vēl vairāk man pašai sevi mierā likt vaig. pirmdienaaaaaah - un viss ir atkal puslīdz. |
|
|
| |
[Dec. 7th, 2025|07:46 am] |
šorīt kaut kāds tāds sarežģīts tas smīns mums te visiem, ko. man arī, man arī. ko nesanāk tik viegli vis nozūmēt. varbūt tā tagad būs vienmēr. ir grūti nedomāt, ka tā nebūs vienmēr.
wait... where was I.... what was I thinking...
these are a few of my favourite things: https://www.youtube.com/watch?v=fFvn1AD0dZM |
|
|
| |
[Dec. 7th, 2025|06:14 am] |
|
bet es. bet es domās atgriežos pie nesen veikalā redzētas būtnes vai varbūt drīzāk parādības ar buzz cut. viņa tik skaista likās. garos svārkos, no kuru apakšas rēgojās masīvi, no trauslā koptēla ārā lecoši zābaki, pāri milzu melns mētelis, ar panku auskariem, gara auguma, ko vēl garāku darīja šī viņas pastiepšanās pēc augšējā plauktā izvietotajām lācīša ķepainīša šokolādēm. viņa paņēma trīs tādas tāfelītes. šorīt skatos uz matu griežamajām mašīnītēm. domāju pati par savu prison break. jūs kādreiz esat bijuši maldīvu salās lietus sezonā? es arī ne. tātad mēs visi tur reiz nokļūsim. vējš dauzīs pret māju logu slēģus un biezo, kā ar atmiņām pārpildīto gaisu lēni kuls pie griestiem pieriktēts ventilators. būs forši, būs chill. ;) |
|
|