| |
[Aug. 31st, 2025|05:54 am] |
vakardienas lietainā jūra.
lietus vienkārši vai nu līst vai arī gāž.
man uz jakas muguras ir uzšūts tīģeris, kas ložņā starp ziediem, jo "the tigers have found me and I do not care."
uzlasu no smiltīm 6 jūras nopulētus stikliņus, ieberu viņam rokās un saku "tik daudz dienu es tevi tagad neredzēšu". |
|
|
| |
[Aug. 30th, 2025|01:13 am] |
|
viņš visu vakar runāto pavada ar žestiem, platiem rokas vēzieniem paskaidrodams teikto, it kā tas būtu gleznas uzmetums, ne vēl pati glezna. es tagad dzīvošu, kā pagadās. domāšu par viņu kā par pārvākšanos uz citu un ļoti tālu valsti. viņš mazliet līdzinās a. keišam, īpaši, kad smaida. tagad neguļas. domāju visriņķī un apkārt par viņu, par viņu, par viņu. klausos zayn "pillowtalk", klausos sam smith "how do you sleep". uzkāpju uz svariem. mīnus 6. |
|
|
| |
[Aug. 28th, 2025|08:45 am] |
|
"what is longing, if not madness, with a ribbon around its throat?" |
|
|
| |
[Aug. 27th, 2025|04:19 am] |
"klusi es varētu apstāties
klusi un pieklājīgi
kā tāds auto nopolsterēts
dārgi, bet bezgaumīgi"
es jau zinu, ko ciba man tagad teiks. ka klusi es varētu arī kaut ko citu. mīlu Tevi, ciba. :)
es te tā padomāju, ka šovasar gandrīz necik neesmu bijusi ciemos pie pagalma kaķa. esmu tur garāmejot šad tad ielūkojusies, varbūt vienu vai divas reizes pa gabalu esmu redzējusi to pašu melnbalto, ko vienmēr, bet es noteikti neesmu tur meklējusi savu tagadni.
"Tu esi tāda parasta," viņš man saka. |
|
|
| |
[Aug. 26th, 2025|05:55 am] |
pamodos šausmīgi agri, jo pērkons un lietus, un dievs vien zin, kas vēl, un tā arī vairs neaizmigu.
izvilku no somas 11. augustā nosūtītu un vakar saņemtu pastkarti, aplūkoju, izlasīju:
"Hello Zane!
On this free Monday I walked along a lush riverside path to the city centre to find some books and vegetables. The latter ones proved to be easier: with a backpack half-full with tomatoes, zucchini, onions and parsley I came to this cosiest cafe of Turku to sit down for a while - with a piece or raspberry cake and a cafe served in a porcelain cup, instead of the planned glass of rhubarb juice. Earlier in the library no novel managed to catch my attention although I'm craving for fiction to read so I'll need to have another round there on my way home. Life feels somehow incomplete when I have no novels waiting to be read. I hope you've had a pleasant summer and the autumn ahead will also be good! - Annukka"
man noteikti jāatrod kāda brīva, ar mantām nenokrauta virsma šeit un jāatbild, varbūt pat jāuzraksta īsa vēstule. esmu gan laikam aizmirusi, kā tas ir.
pateicīga šim cilvēkam par šo mazo sīkumiņu.
Tu pat nevari iedomāties.
citādi viss būtu tikai šie taureņi, kas atlido un aizlido, kad vien tiem labpatīk. |
|
|
| |
[Aug. 26th, 2025|04:43 am] |
 |
|
|
| |
[Aug. 26th, 2025|04:07 am] |
|
vakar vienkārši eju pa ielu, kad ilgi snaudis prieks noraujas no ķēdes un pārvērš seju savā smaidīgajā klejojumā pāri vaigiem. |
|
|
| |
[Aug. 24th, 2025|09:07 pm] |
Slāpes ir skaists vārds. Vēl skaistāks ir tikai vārds Trīsas. Es gribu piesaukt, pielabināt Tavas rokas man pie kakla vēl. Tu esi padzeršanās un trīsas. Man patīk aptamborēt savus soļus ap Taviem klusumiem.
Lietus pirms brīža tik skaļi pret palodzi... Zini tās uzlīmes par un ap kosmosa tēmu, ko Rimi dod pie kasēm par pirkumiem? Man vienā tādā paciņā iekšā ir nomazgājamais tetovējums ar Zemi, apakšā ar drukātiem burtiem tā arī rakstīts: EARTH. es nezinu, kā šovakar atrast pamatu zem kājām, tāpēc šāds sīkums ir tieši laikā. Šāda uzlīmēta Zeme izskatās šķībi greiza un nepareiza, bet tā mani šovakar pietur un rīt rēgosies ārā no jakas piedurknes maliņas. |
|
|
| |
[Aug. 24th, 2025|08:37 pm] |
Ar Tevi nekad neesmu sēdējusi pie Ķīšezera un Tu nekad neesi teicis, ka Tev slāpst, jo ūdens ir alus krāsā.
Viss.
Kuš.
Miers.
Čuč. |
|
|
| |
[Aug. 24th, 2025|05:04 pm] |
tik rudenīgs jau, vai ne?
tādā priekšpēdējā augusta svētdienā, kāda ir šī, kādā žurnālā pavirši pārlapot rakstu par kautrīgumu, tirgū ap arbūziem spieto lapsenes un mani šodien var pazīt pēc krekliņa ar trīs skaistākajiem vārdiem pasaulē:
Berlin, Paris & Tokyo. |
|
|
| |
[Aug. 24th, 2025|10:16 am] |
|
bet šī nav grāmata, šis ir svētdienas rīts, es esmu pamodusies, saskribinājusi sev brokastis, beidzot pēc vēl vienas pilnīgi baskājainas vasaras iekāpusi čībās, jo ir tik rudenīgs jau, apskatījusies PV koncerta bildes, lai zinātu, uz kurieni visi tie cilvēki vakar ir gāzušies, tagad klausos dziesmiņu, kurā ir vārdi "the noisy days are over and here we are instead". |
|
|
| |
[Aug. 24th, 2025|09:26 am] |
|
ja šī būtu grāmata, šī nodaļa sauktos "spilgti rozā plastmasas auskari no aliexpress". |
|
|
| |
[Aug. 24th, 2025|05:32 am] |
viņš ir tāds. un es esmu tāda. viņš dod man laiku. es domāju, kad man apniks. vakar PV koncerts Mežaparkā un šķiet, ka visi dodas turp, kad mēs lēnām virzamies atpakaļ, iepriekš vēl padzēruši kafiju kafejnīcā, kur, šķiet, visu dienu ir skanējušas tikai PV dziesmas.
"ir vēls, tev nenāks miegs," viņš saka, kad es pagaršoju savu kafiju.
"man jau tagad nāk miegs," es saku.
"Vasarai rietot
saule vakarā
pielīst ar zeltu
istaba manējā"
vai es vēl varu pierunāt savu sirdi griezties atpakaļ un iejukt pūlī, es domāju.
viņš ir tik savāds, es domāju.
bet tajā vislabākajā no nozīmēm, es domāju.
vai viņš kādreiz ir skūpstījies lietū, lietus tērcēm plūstot pāri pierei, vaigiem, zodam, es domāju.
vai viņš labāk izvēlētos būt laimīgs jeb atrast mieru tādā kā sirdsmiera nozīmē, es domāju. |
|
|
| |
[Aug. 23rd, 2025|07:29 am] |
 |
|
|
| |
[Aug. 23rd, 2025|05:42 am] |
visvairāk man patīk tas, ko viņš ar mani vēl neizdara.
šī atstarpe ir tik skaista, es tajā varu būt jebkas.
bet es nezinu, kur likt savas rokas pēc tam, kad viņš ir aizgājis. |
|
|
| |
[Aug. 22nd, 2025|06:53 am] |
daudz dusmu pašai uz sevi, kas būtu jāpārvērš sviedru peļķītē, bet arī gribas parunāties ar pilnīgi svešiem cilvēkiem, tāpēc šorīt sametu somā kaut ko ērtu, ātri uzvelkamu, lai pēc darba sevi drusciņ patrenkātu kādā sporta klubā.
(vēl ar takšu šoferiem var labi parunāties. takšu šoferi ir bijuši mani vislabākie psihoterapeiti!!)
bet varbūt tā būtu tikai es un mani soļi. arī tā būtu labi.
iemetu mazgāties vakar humpalās pirkto krekliņu, uz kura ar fliteriem uzšūts uzraksts "Berlin Paris Tokyo", ko biju domājusi vilkt uz ceturto randiņu ar parasto vīrieti, bet es negribu nekur iet.
bet krekliņš tāpat novalkāsies.
tas ir labs krekliņš, nekāda vaina.
parasti man nepatīk tādi krekliņi, kas ar uzrakstiem, uzšuvumiem, bet šis krekliņš tumši zils un fliteri nav ļoti spīdīgi un arī tumši zili, tāpēc uzraksts īpaši neizceļas.
labi, ka piektdiena.
tāda sajūta, ka pēc šīm divām nostrādātajām nedēļām atvaļinājuma man nav bijis vispār.
es neko nevaru norīt. no kafijas gan neatteiktos. lai nu no kā, bet no kafijas gan ne. |
|
|
| |
[Aug. 21st, 2025|06:18 am] |
|
klau. vai jūsu bārbijām ceļgalos locījās kājas? manai locījās. nupat atcerējos, ka man patika tās kājas krakšķināt. pēkšņi atausa atmiņā šis fakts. tas laikam ir vecums, jo bērnību atceros spilgtāk kā vakardienu. :)) |
|
|
| |
[Aug. 21st, 2025|06:04 am] |
 |
|
|
| |
[Aug. 21st, 2025|05:53 am] |
|
vakar zeltslotiņas pēcpusdienas saulē un kāds koks saulē sētmalē, kas sētin nosēts ar miegainiem milzu taureņiem, starp kuriem lidinās arī satrakojušies irši, un es tur esmu un nezinu, kas tas ir, bet tas ir skaisti, tas ir skaistāk par jebko citu, ko es pēdējā laikā būtu redzējusi, un es nevaru un nevaru aiziet prom no visas tās ņudzošās kņudoņas. un tomēr sapnis, ko redzu, ir tik šausmīgs, es pat nevaru to aprakstīt šeit, vienkārši tāda glūnoša sajūta, ka tūlīt, tūlīt tajā sapnī atgadīsies kaut kas šausmīgs, ka tas viss ir tepat. varbūt man jāklausa tam sapnim, jāņem tas vērā un atkal jādara kaut kas citādi, pretēji tam, kā es būtu darījusi ierasti. |
|
|