| |
[Nov. 23rd, 2025|05:53 pm] |
|
es esmu sapratusi, ka viņš ir tāds putniņš. ar visgaišāk pelēkzilo no dziesmām. manī ir tik daudz debesu viņa spārniem. es vēl glabāju tos septiņus jūras nopulētos stikliņus, ko todien pacēlu no smiltīm. joprojām domāju, kā es tos varētu likt lietā. pagaidām tie vienkārši krāj putekļus, pārvērsdamies par kaut ko vienā vārdā nosaucamu. dzīvi, piemēram. vai laiku. vai skumjām. |
|
|
