| |
[Nov. 14th, 2025|06:17 am] |
"brīnišķīgi!!!!" kā mēdz iesaukties mans tētis.
gribētu turēties pie tagadnes... nu vai vismaz būt aptuvenā tās tuvumā... kāda nu tā ir, tas ir pavisam cits jautājums, uzdodams katru reizi no jauna, bet, jā...
kādreiz apkārt notika dzīve, bet bija sajūta, ka nevaru un nevaru līdz tam visam aizsniegties.
bija apkārt cilvēki, bet jutos viena, it kā aplis nebūtu pilnībā noslēdzies.
tagad, kad mana dzīve lielākoties ir šīs četras sienas un no cilvēkiem palikuši vien pēdējie mohikāņi, kurus tāpat drīz aizpūtīs vējš, kaut kādā ziņā visa noteikti ir vairāk... vai arī pat ja ne vairāk... tad noteikti pilnībā pietiekoši. |
|
|
