|
Dec. 21st, 2025|06:47 pm |
Šovakar guļu tumšā istabā un klausos, kā kaut kur augšstāvā ik pa laikam atskan skaļas ovācijas, pat gaviles, zini, it kā kāds bērns tur būtu sēdināts krēslā un cilāts gaisā tik reižu, cik viņam paliek gadu. Liekas, tur kaut ko svin. Tas man šķiet savādi, jo te vienmēr ir ļoti klusi.
Es iztēlojos, kā te kāds iemaldās pie manis un es saku - te es dzīvoju, te ir mana klusā un tukšā dzīve, kuru man kauns kādam atklāt, bet tāda nu tā klusām ir raisījusies, dienu liekot pie dienas, it kā man nemaz nebūtu bijusi par to nekāda teikšana.
Nopirku divas tortē iespraužamas svecītes, kas saka 4 un 2. Uzcepšu sev kūku un ar drebelīgu roku uzrakstīšu uz tās savā putukrējuma rokrakstā kaut ko asprātīgu. "Dzīvs ir skaists" vai kaut ko tādu. |
|