| |
[Sep. 30th, 2026|08:00 am] |
septembrā pēdējā dienā esmu tik priecīga, ka tas ir gandrīz skumji, cik priecīga es esmu, zini, kaut gan visticamāk tās ir tikai 8 stundas šī saldā, ciešā bezsapņu miega.
bieži domāju par filmu I Don't Feel at Home in This World Anymore. par to sajūtu, kā viss no pārpratuma, varbūt pat joka, uz ko esi visu šo laiku it kā skatījies no malas, pārvēršas kaut kādās absurdās šausmās.
šorīt gaidu I. uz kartupeļu pankūkām ar lasi un sapņoju par dzīvi ārpus šīs pilsētas ciešajiem korsetes rāmjiem, kuros man neelpojas, nedomājas. ja varu sevi iedomāt iekš kaut kā, tad noteikti varu sevi arī izdomināt ārā, aizstaigāt to visu prom.
es visiem novēlu tikai mīlēt un justies mīlētiem. |
|
|
| |
[Sep. 30th, 2026|04:33 pm] |
"tu esi pavisam traka," viņš saka.
"pavisam, pavisam?" man, protams, viss jāprecizē. |
|
|
| |
[Sep. 30th, 2026|07:53 pm] |
noskatījos youtube video
kur viena meitene glaudīja savu smilkstoši ņurdošo taksīti
glaudīja un teica "jā, jā, es saprotu, tas nekas... mēs abas divas mīlam mīlestību, vai ne?" |
|
|
| |
[Sep. 30th, 2026|09:28 pm] |
|
diena bija ļoti piepildīta, bet beigās es nevaru izvēlēties, ko paņemt no tā visa sev līdzi. satiku tēti. tētis satiekot ar katru reizi šķiet arvien vairāk sagumis. visi ķīnas suvenīri bija tik rūpīgi piemeklēti, ka es labāk nelielīšos. tad te ievēlās I. kā vējabrāzma ar savu "kas te atkal notiek, kas tev te par zilumu, kur tagad var dabūt skrūvgriezi un citus pribambasus?" es tikai skatījos un domāju, kā citas viņu nav vēl apēdušas ar skatienu vien. kopā mēs esam briesmone un skaistulis. man patiks, ka svētdienās tagad kādu laiku brauksim uz Rīgu kopā. viņš turēs savu roku uz mana augšstilba iekšpuses. es klausīšos Martin Roth - Mono No Aware. es pat nezinu, kā man pietrūkst. sevis? kā ar svešiniekiem man tik ļoti patīk runāties, jo uzzinu kaut ko jaunu par sevi gandrīz vienmēr, tā man pietrūkst sevis. es patiešām dzīvē esmu nepārspējama, kad runājos ar svešiniekiem. visi viņi atveras. es zinu, kad jāpaklusē. zinu, kad vajag paskatīties ārā pa logu tēloti garlaikoti, kad jāpasaka kaut kas izdomāts par sevi pašu. varbūt sajūt, ka esmu nelaimes putns? |
|
|
| |
[Sep. 30th, 2026|10:39 pm] |
|
kādu dienu es uzrakstīšu grāmatu. esmu jau izdomājusi nosaukumu - "vēstules tepat pārziemot palikušajiem vējiem". tai uz vāka būs bilde ar M. virtuves loga stūri, kuru reiz skāra pneimatiskā ieroča izšauta lode (es tā arī nepajautāju, kā tur viss beidzās ar to lietu). bildē redzams tas ieplaisājušais stikls. nu, un tas arī viss, ko es zinu par šo grāmatu pagaidām. jā. :) |
|
|