| |
[Sep. 30th, 2026|08:00 am] |
septembrā pēdējā dienā esmu tik priecīga, ka tas ir gandrīz skumji, cik priecīga es esmu, zini, kaut gan visticamāk tās ir tikai 8 stundas šī saldā, ciešā bezsapņu miega.
bieži domāju par filmu I Don't Feel at Home in This World Anymore. par to sajūtu, kā viss no pārpratuma, varbūt pat joka, uz ko esi visu šo laiku it kā skatījies no malas, pārvēršas kaut kādās absurdās šausmās.
šorīt gaidu I. uz kartupeļu pankūkām ar lasi un sapņoju par dzīvi ārpus šīs pilsētas ciešajiem korsetes rāmjiem, kuros man neelpojas, nedomājas. ja varu sevi iedomāt iekš kaut kā, tad noteikti varu sevi arī izdomināt ārā, aizstaigāt to visu prom.
es visiem novēlu tikai mīlēt un justies mīlētiem. |
|
|
