Pai. Saprotu, ka negribas svešiem stāstīt. Paldies, ka uzrakstīji, varbūt to nodzēsto komentāru kāda manas esamības daļa sadzirdēja, jo tam veltīji tik daudz sava laika.

no malas jau visu grūti saprast, negribēju izklausīties nosodoši, nezinot visu kontekstu. To saprotat tikai jūs abi. Tikai iedomājos, ka sāpīgi varētu būt ko tādu dzirdēt, jo man laikam ir diezgan atšķirīga izpratne par skaistumu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

paldies par sajūtu, ka esi līdzās. kaut kā ļoti vientuļi šovakar. vientuļi, bail un trauksmaini. viss kopā. bet ieskatījos te, izlasīju Tavu komentāru un tagad ir labāk. neko jau nemaz nevar otram izstāstit, man liekas. nu, nav jau nekā, ko stāstīt. pārāk pieķeros. tā ar mani vienmēr, bet šoreiz likās, ka tā drīkstu un vajag. pati nesaprotu neko daudz no šī visa, neprotu nosaukt vārdā. liekas, ka tieši tas izraisa sāpes. ja vien sanāktu vismaz kaut ko no tā visa aprakstīt, viss pamazām saliktos pa plauktiņiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Virtuāls apskāviens. Uzticēšanās vienmēr ir risks, jo paver ceļu ievainojamībai. Taču tajā ir kaut kas ļoti cilvēcisks un drosmīgs, jo noslēgšanās savā pasaulē varbūt pat ir ērtāka, pat ja to arī tas ir reizēm vajadzīgs. Laikam jau visu uzreiz tā nevar saprast. No taviem ierakstiem staro kaut kāds siltums un mīļums, tāpēc negribas daudz teoretizēt par netveramo.

(Reply to this) (Parent)