| |
[Jul. 2nd, 2026|12:31 pm] |
|
"Tu būtu tik skaista, ja notievētu," viņš teica. |
|
|
| Comments: |
Nu nez... Izklausās cietsirdīgi. Varbūt tas neizbēgami, ka cilvēki vēlas apkārtējos uzlabot pēc saviem ideāliem un savas līdzības?
Man liekas, ja pašam netraucē un ir ērti savā ķermenī, tad no tievuma vienīgā jēga ir tā, ka vieglāk skriet un kustēties. Bet nezinu, vai automātiski tas padara cilvēku skaistu. Dzīvē nemaz nav ideālas riņķa līnijas vai kaut kāda tur zelta griezuma. Bet varbūt neko nejēdzu no šī.
Maza sakritība. Šorīt redzēju uz sienas šādu uzrakstu: "Dzīve ir tik skaista, cik to redzi tu."
uzrakstīju garu atbildi. pārlasīju tos teikumus un sapratu, ka negribu te tik gari, jo pārāk personīgi un izklausās arī, ka vaimanāju. negribas vaimanuvai. nevajag to toni. viss labi. cietsirdīgi skanēja, jā. bet arī godīgi un tieši. ne viņš mani par skaistuli uzskata, ne es pati sevi. domāju, ka palīdzēt grib, bet nezin, kā tieši.
Pai. Saprotu, ka negribas svešiem stāstīt. Paldies, ka uzrakstīji, varbūt to nodzēsto komentāru kāda manas esamības daļa sadzirdēja, jo tam veltīji tik daudz sava laika.
no malas jau visu grūti saprast, negribēju izklausīties nosodoši, nezinot visu kontekstu. To saprotat tikai jūs abi. Tikai iedomājos, ka sāpīgi varētu būt ko tādu dzirdēt, jo man laikam ir diezgan atšķirīga izpratne par skaistumu.
paldies par sajūtu, ka esi līdzās. kaut kā ļoti vientuļi šovakar. vientuļi, bail un trauksmaini. viss kopā. bet ieskatījos te, izlasīju Tavu komentāru un tagad ir labāk. neko jau nemaz nevar otram izstāstit, man liekas. nu, nav jau nekā, ko stāstīt. pārāk pieķeros. tā ar mani vienmēr, bet šoreiz likās, ka tā drīkstu un vajag. pati nesaprotu neko daudz no šī visa, neprotu nosaukt vārdā. liekas, ka tieši tas izraisa sāpes. ja vien sanāktu vismaz kaut ko no tā visa aprakstīt, viss pamazām saliktos pa plauktiņiem. | |