|
February 15th, 2015
10:19 am - n_komentārs Par princesēm ziloņkaula tronī (vai tornī) Esmu par slinku, lai bibliotēkā meklētu to "Santas" numuru no dziļiem deviņdesmitajiem. Tā pat nebija intervija, tāds vienkāršs pastāsts par dzīvespriecīgu Dobeles meiteni, kura, lai pabarotu savus divus mazos puikas un bezdarbnieku vīru, cēlās piecos no rīta, salasīja pļavas puķu pušķus (tātad jūnijs) un veda tos pārdot Matīsa tirgū. Tas stāsts galīgi nebija ar sociālu piesitienu, iespējams, tas vispār bija kādas iesācējas žurnālistes izmēģinājuma darbs. Pāris numurus vēlāk tika publicēta īsa rindkopa, ka stāsta varone negaidīti salūzusi. Nez kāpēc to meiteni atceros, kad pamanu ar totālu aprobežotību un empātijas trūkumu sirgstošas princeses. Lai gan — kur mums te, Latvijā, varētu gadīties princeses? Smieklīgi.
|
Comments:
Kur gan lai šīm pseidoaristokrātēm tāda (empātija) varētu rasties. Savu necienīgo tēvu cienīgas meitiņas. Ābols no zirga, tā teikt, tālu nekrīt...
| From: | heda |
Date: | February 15th, 2015 - 12:47 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Kas/kurš nokaitināja?
Nekas akūts, šur tur pamanīti sīkumi uzrāva atmiņas.
| From: | iokaste |
Date: | February 17th, 2015 - 02:33 pm |
---|
| | | (Link) |
|
jā, ot moldovā - tur ir īstas princeses. pa teļuku rādīja, ka viena nieri pārdevusi un veļasmašīnu nopirkusi. |
|
|
Sviesta Ciba |