Nu, ārprāts. Tikai nepieķeries tam visam par daudz, kaut kas nav pareizi ar to putniņu. Man reiz ielidoja putns istabā, baisi steidzos, atstāju logu vaļā un aizgāju. Kad pārrados, tad putns bija atradis izeju caur atvērto logu, bet visi paziņas teica, ka man nav visi mājās (putna dēļ atstāt logu vaļā zagļiem). Neviens neatnāca un neapzaga.
es esmu pieņēmis, ka mana apziņa katrā atsevišķā brīdī ir aprobežota, tāpēc nekad nedrīkst savām sajūtām uzticēties un vajag laika pārbaudi. kas šodien liekas forši, rīt briesmīgi, tad nu es tā piesardzīgāk :)
Bet tā ir! Un ir! To esmu pārbaudījusi neskaitāmas reizes. Un bieži ir otrādi - šodien sūnas, bet rīt forši. (Nu šitentais laviešu Blaumanis, piemēram ;)
arī fakts. bet kaut kā arī tā, ka visi tie šausmīgie meklējumi loki noslēdzas ar atgriešanos pie tizlā oriģināla, kurš izrādās tomēr visforšākais, tas nekas, ka kļūdains un neveikls :)
tas kaut kas tāds, pie kā katrs kādreiz aizdomājas. frīdvalds jau sen teica, ka dzejoli nedrīkst labot, jāatstāj pirmais variants, kā aksioma. un es to ik pa brīdim atceros, jo pats pārliecinos. un šausmas, ja kādreiz nodrukā kaut ko salabotu un pēc tam atnāk apjausma, ka vecais labais variants ir sakropļots.
jā, viņš ir ļoti maziņš. bet varbūt krūms ir ļoti mājīgs, mēs jau ar visu neredzam un nezinam. katrā ziņā, tīri cilvēciski, ir pagodinoši, kad tavā mīļajā krūmā patveras mazs nevarīgs putniņš.