es esmu pieņēmis, ka mana apziņa katrā atsevišķā brīdī ir aprobežota, tāpēc nekad nedrīkst savām sajūtām uzticēties un vajag laika pārbaudi. kas šodien liekas forši, rīt briesmīgi, tad nu es tā piesardzīgāk :)

Bet tā ir! Un ir! To esmu pārbaudījusi neskaitāmas reizes.
Un bieži ir otrādi - šodien sūnas, bet rīt forši. (Nu šitentais laviešu Blaumanis, piemēram ;)

arī fakts. bet kaut kā arī tā, ka visi tie šausmīgie meklējumi loki noslēdzas ar atgriešanos pie tizlā oriģināla, kurš izrādās tomēr visforšākais, tas nekas, ka kļūdains un neveikls :)

tas kaut kas tāds, pie kā katrs kādreiz aizdomājas. frīdvalds jau sen teica, ka dzejoli nedrīkst labot, jāatstāj pirmais variants, kā aksioma. un es to ik pa brīdim atceros, jo pats pārliecinos. un šausmas, ja kādreiz nodrukā kaut ko salabotu un pēc tam atnāk apjausma, ka vecais labais variants ir sakropļots.

tādi ir tie staigājošie garastāvokļi :)

:)*