tik gara bārda man nav bijusi kopš semināra laikiem, sāk jau sprogoties. džoakina feniksa pēdās. jāpaaudzē vēl kādu strēķīti un tad varēšu sabildēties un draugos iepriecināt draugus. nu jau man aug pa lielai daļai pilnīgi balta, ja turpināšu audzēt, varēšu uz jauno gadu staigāt pa mājām pa salaveci, nevajadzēs neko līmēt klāt.

bet nu nomierina. bārda nomierina. var glaudīt kaķīti un var glaudīt bārdu. kaķīti lai glauda sievietes, jo viņām nav bārdas, ko glaudīt, es glaudīšu bārdu. es no savas bārdas gluži kā o!kartes anna no saviem spāņu svārkiem palūru pa caurumu ārā un saku - tā ir mana māja!