uzklausot savu lauku radu un draugu gānīšanos, esmu nonācis pie slēdziena, ka par cilvēka inteliģenci liecina tieši attieksme pret masu kultūras fenomeniem, visdažādāko kiču un trešu. rembo savulaik deklarēja, ka viņa vārdu alķīmiju veidojuši "muļķīgi zīmējumi, teātra dekorācijas, izkārtnes, vecmodīga literatūra, erotiskas grāmatas ar pareizrakstības kļūdām, bērnu grāmatiņas, vecas operas, dumji meldiņi, naivi ritmi". iespējams, tieši nespēja aiz kokiem ieraudzīt mežu arī ir vainojama pie drausmīgā latvijas kultūras provinciālisma. jo aprobežotāks un tumsonīgāks eksemplārs, jo aktīvāk lamā britniju un spļaudās par neprāta cenu. paradoksāli, bet fakts.