eu, nebiedē tautu

Laiks no inficētas ērces piesūkšanās brīža līdz slimības sākumam vidēji ir 7-14 dienas. Encefalīts sākas ar gripai līdzīgiem simptomiem: nespēku, galvassāpēm, sāpēm muskuļos un ķermeņa temperatūras paaugstināšanos līdz 38° C. Dažos gadījumos mēdz būt slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā un caureja. Parasti pēc 3-5 dienām slimnieka stāvoklis uzlabojas. Turpmākajās 4-7 (14) dienās cilvēks jūtas vesels, bet pēc tam pēkšņi sākas slimības otrā fāze – visas iepriekšminētās pazīmes atjaunojas, turklāt, daudz spēcīgāk izteiktas. Daļai slimnieku ērču encefalīta otrā fāze noris drudža formā, pārējiem pievienojas nervu sistēmas iekaisuma simptomi, kam ir dažāda smaguma pakāpe. Apmēram pusei slimnieku nervu sistēmas iekaisums izpaužas kā meningīts; tam raksturīga ļoti augsta temperatūra (ap 40° C), galvassāpes, paaugstināta jutība pret gaismu, reibonis, slikta dūša un vemšana. Nedaudz retāk sastopams ir meningoencefalīts. Tas noris smagāk: slimniekam ir apziņas traucējumi un ilgstošs drudzis. Aptuveni 10% ērču encefalīta gadījumu konstatē meningoencefalomielītu, kam raksturīgas parēzes rokās un kājās – pavājinās vai izzūd refleksi, samazinās muskuļu tonuss.
Nav specifisku medikamentu, kas iedarbotos uz encefalīta vīrusu; , nelīdz arī nekādas antibiotikas. Vienmēr, kad radušās aizdomas par ērču encefalītu, slimnieks noteikti jānovēro un, ja nepieciešams, jāārstē slimnīcā. Apkārtējiem cilvēkiem slimnieks kā infekcijas avots nav bīstams. Pēc pārslimošanas veidojas noturīga imunitāte.
Daudzos gadījumos ērču encefalīts nepāriet bez sekām: biežākās ir galvassāpes, atmiņas pavājināšanās, nespēks un samazinātas darbaspējas pat vairākus gadus pēc pārslimošanas.

Reiz lasīju vienā žurnālā encefalīta slimnieces atmiņas. Pirmie simptomi bija viegli reiboņi laikam kādu mēnesi pēc ērces koduma. Nākamās epizodes jau saistījās ar intensīvās terapijas nodaļu. Nekā smieklīga.

Dzer remantadīnu!