pavadīju bušu uz autobusu, bet baltā kucīte (tomēr kucīte!) atskrēja mums līdzi. uz krustojuma es atvadījos no bušas, bet baltā kucīte atvadījās no manis, piesējās kaut kādai klibai, ar štoku bruņotai tantītei un pazuda kopā ar viņu kokos, neatkarīgā staigulīte izrādījās, tik vien kā lieldienas mūsu bariņā nosvinēja. bet es jau paspēju viņu iesaukt par pārslu. var jau būt, ka vēl atgriezīsies, oža taču suņiem ir laba.