šonakt es esmu laimīgs. zāles man nav, naudas nav, veselības arī, dzīvoju kaut kādā vientuļā nostūrī, nevienu nesatieku, brīžiem pret līdzcilvēkiem izturos izcili riebīgi un daudzi draugi tādēļ attālinās no manis ar simts kilometriem stundā, bet vienalga - šonakt te tā sēžu pilnīgi viens un esmu laimīgs. ne no šā, ne no tā, bez iemesla, pats no sevis. man kādreiz bija draugs liepājā, aktieris kāds, foršs, talantīgs vecis, kurš vienmēr, kad sadzērās, spērās nepazīstamiem garāmgājējiem uz ielas klāt un jautāja: vai tu esi laimīgs? vai jūs esat laimīga? un tad nu cilvēki kurš nu ko. es viņam šonakt varētu atbildēt skaļi un pārliecinoši - jā, es esmu!