es dzīvoju sestajā (pēdējā) stāvā un viena tāda liela bite man te arī tikko purkšķēdama nolaidās pār māju tik zemu, ka pa logu varēju pat viņai dibenu redzēt un spārnus. labi, ka tie, kas sēdēja iekšā, nebija sadzērušies, ietriektos vēl pie manis dzīvoklī vai mājas sienā, vai pie kaimiņiem runčiem blakus logos. kāpēc viņi te lidinās, nesaprotu, varbūt mūsu pagalms iezīmēts kartē kā viens no rīgas karstajiem punktiem, tad nu pielidoja te pie loga, paskatījās, nokonstatēja, ka polkovniks mājās, pie kompja strādā, bumbas nepumpē, salīdzināja ar fotogrāfiju, pievilka krustiņu savā tabulā un aizlidoja tālāk kontrolēt tēju un frīdvaldu.