criminally volga
skaitiet zvaigznītes
 
12.-Nov-2006 04:12 pm
vakarnakt biju ciemos pārdaugavā un apreibinājos pie stepes vilka un piņķa (viņam diemžēl nav nikneima), kad iebraucu viņi jau bija krietnā tvanā, tomēr brīžos, kad zēni nestrīdējās kuru mūziku klausīties, bija jauki, uzvedāmies kā sanarkojušies ziloņi, nu tādi lempīgi un apguruši, bija daudz labu domu, bet visas aizmirsās, piņķis pat fotogrāfējās apenēs un stepes vilkam izdevās nofotografēt arī viņa krāniņa augšdaļu, visā garumā nē, kautrīgs tas piņķis. gulēju uz grīdas, uz trīs kopā sabīdītiem matracīšiem, kas regulāri brauca viens no otra prom, bet kamēr nebrauca (spraugas esamība zem sevis arī nav nekas patīkams), bija mīksts, piņķis kā varonis gulēja ledainajā virtuvē izlaižamajā krēslā, nezin kāpēc pie vaļēja (spraudziņa) loga (varbūt aiz pieklājības bija neērti vērt ciet?), bet stepes vilks kā saimnieks tusēja gultā. no rīta notinos pirmais, baigi gribējās rīt, devos mājās un izbadis iegāju narvesenā, nopirku hotdogu un kafiju, apsēdos pretī viesnīcai latvija un slapja sola, riju un vēroju tuksnesīgo apkārtni, pēc tam gāju pa ielu un domāju par to, ka svētdienas rītu ielu tukšumam tomēr piemīt kaut kāds savdabīgs reliģiskums.
Comments 
12.-Nov-2006 05:04 pm
svētdienas rītos ir kaut kas no augšāmcelšanās gaidām, kaut kas no uz mirkli aizturētas elpas, klusat jauni klusat veci Dievs ienāca istabā, un kaut kas vienlaikus bezcerīgi nepieskarams. es arī vienmēr jūtos tā kā tu saki,lai kur atrastos un lai ko darītu,liekas, ka piedalos dievkalpojumā un skaitru kaut kādu iekšēju lūgšanu, ne ar vārdiem, pat ne ar domām, bet citādāk.
12.-Nov-2006 05:07 pm
tieši tā - aizturētas elpas, tai pašā laikā pat tā kā no izbailēm, bet tomēr mierīgi.
This page was loaded Dec 18. 2025, 11:43 am GMT.