man ir kāds ļoti sen nesatikts draugs, latentais gejs un homofobs, bezgalīgais teoloģijas students, kas reiz pie manis dzerstījās kopā ar bušu, toreiz, kad pienāca rīts un mēs vēl drausmīgās paģirās vārtījāmies pa gultām, buša kā mazais susuriņš jau šiverēja pa dzīvokli, tad minētais draugs smagi pacēla galvu no spilvena un pēdējiem spēkiem izdvesa: buša, atnes man ūdeni! melnajam jēriņam laba sirds, divreiz nebija jālūdz, piesteidzās pie virtuves krāna, ielaida glāzē un atnesa zēnam ūdeni, bet viņš, nepateicīgais, ko? pārgrieza ģīmi, uzveidoja noraidošu žestu ar roku un nosvepstēja: NE JAU TĀ, BUŠA, KO TU DARI? AIZEJ TAČU UZ VEIKALU UN ATNES MAN ŪDENI!!!!