vienreiz jau rakstīju, tad izdzēsu. tagad sagribējās to pašu uzrakstīt vēlreiz. par valodu savstarpējām ietekmēm. par to, ka krievu valoda, kas padomju pārkrievošanas laikā mums te bija riņķī apkārt uz katra stūra, tomēr latviešu valodu tā negrāva, kā angļu valoda tagad. spriežot pēc tā, ko var lasīt internetā, latvieši runājot savā dzimtajā valodā jau sākuši jaukt locījumus, pareizo vārdu kārtību teikumos, pazudušas pat dažas vārdšķiras. aizvien biežāk latvietis runājot vienkārši iesprūst, meklē vārdus un nevar tikt tālāk, jo vairs nav latviešu valodas iekšējās dinamikas izjūtas. manuprāt, tas tāpēc, ka latviešu un krievu valodas ir līdzīgākas pēc konstrukcijas un atrazdamās blakus savstarpēji viena otru netraumē tik ļoti, cik latviešu valodu pa šo īso laiku ir satraumējusi angļu.