trešās lieldienas pēc kārtas sagaidu saules lekšanu. par citiem rītiem nezinu, tāpēc domāju, ka tikai lieldienās lec sarkana saulīte. tāda sarkana sarkana, pavisam sarkana. absolūts skaistums un skatīties var virsū tā ka acis nesāp. esmu no daudziem dzirdējis, ka lieldienu rītos saulīte danco, tad nu šorīt pats to redzēju. tas ir tā, ka tā saule pavisam nemanāmi ar nelieliem palēcieniem lēkā pa debesīm uz labo un kreiso pusi, pavisam nemanāmi. un ap viņu kā ekspresionistu gleznās, vai kā munkam, tādas koncentrisku apļu līnijas uz āru, kā viens par otru lielāki nimbi. tāds skats, tik skaists. pirmoreiz redzēju kaut ko tādu un pat ievēlējos pie sevis kaut ko. nogāju pa ceļu līdz mīlestības tiltiņam, a tur visa upes leja bija pilna ar miglu. tā sarkanā sarkanā saule sakrāsoja to miglu un izskatījās, ka tur izplūduši sarkani dūmi. nu skaisti jau atkal, bet es tik un tā padomāju, ka izskatās pēc ķīmiskās katastrofas.

olas šogad sanāca dikti tumšas. krāsoju ar sīpolu mizām, kuras visu gadu biju krājis. tur bija arī no lillā sīpoliem, varbūt tas to tumšumu iedeva. armīns teica, ka nekad tik tumšas olas nav redzējis un piemetināja, ka smukas. krāsoju lielākajā katlā veselas divpadsmit un kad ņēmu ārā ar prieku konstatēju, ka tikai piecas iesprāgušas, bet septiņas veselas. septiņas no divpadsmit, veselās vairāk par iesprāgušajām, laba zīme.

teicu, lai iet nomazgāties, citādi svētku vīnu nedabūs.

kas mums šodien bija galdā. ēdām indānu mammas marinētās beciņas, olīves ar anšovu pildījumu, apelsīnus, lauzām viens otram svētku maizi un uzdzērām to svētku kagoru uz pusi ar karstu ūdeni. sitāmies ar olām, es sadauzīju armīnam pieri, viņš man dibenu.

nu un tad uzliku tradicionālo lieldienu slumber party. kad klausies kādu mūziku tikai vienu reizi gadā, tad ir brīžiem tā it kā klausītos vienmēr no jauna. pārsvarā neko nevar atcerēties no iepriekšējiem gadiem, bet tās dziesmas, kuras it kā var atcerēties, iznāk atcerēties nevis tā kā atcerēties, bet kā kāda atklāsme. thats why im not sad. skaista mūzika, ļoti skaista mūzika. it sevišķi karstā lieldienu pēcpusdienā, kad ar vīniņu galvā pēc olu kaujām ielocies savam vecim līkumiņā guļamistabā, bet tās meiteņu balsis skan kaut kur tālumā augšā hallē cauri vieglam pusmiegam.

priecīgas lieldienas. kristus augšāmcēlies. lai visi novāktie vārdi šturmē debesis.

nerakstiet grēkus uz lapiņām un nededziniet krustcelēs, jo uzrakstītie grēki sastāv no vārdiem, bet neviens vārds jau ne pie kā nav vainīgs.