11:01 - ja kāds vēl ir dzīvs
Kad gana daudz cilvēku sapratīs, ka brīvības atņemšana ir pielīdzināma dzīvības atņemšanai, tad beigsies ne vien karš un armija, bet arī centrālās bankas un nodokļi.Kad bija pēdējā reize, kad televīzijā, radio, avīzēs vai populārajā internetā (vai pat draugu lokā) dzirdēji nopietnu diskusiju par cilvēka brīvību?
Cilvēka brīvība ir viņa dzīvības vērtība. Brīvība ir spēja radīt un rīkoties. Vara ir atņemta brīvība. Cilvēku pārvaldes sistēmas uzdevums ir pēc iespējas efektīvāk izmantot cilvēku spēju radīt un rīkoties, novadot to sev izdevīgos kanālos (neaizmirsti, ka "valstis" un to "savienības" ir tikai daži indivīdi un to tiešie algotņi). Līdz ar to cilvēks varas acīs ir tikai tik vērtīgs, cik daudz brīvības viņam vēl iespējams atņemt - no brīža uz brīdi, no gada uz gadu.
Mēs dzīvojam dzīvo miroņu sabiedrībā. Mēs vairs nesaprotam vārdus. Mēs vairs nesaprotam sevi. Mums saka "brīvība", mēs domājam "vara". Mums saka "vara", mēs domājam "brīvība". Ko gan citu nozīmē tik biežais vārdu "valsts" un "brīvība" vienkoplietojums? Lūk - un tad vēl ir daži, kuri savu brīvību atdod pilnībā un līdz ar to ir nogalināmi arī fiziski: tie, kuri paši aiziet valsts karā. Bet par ko ir karš? Par valstij vēl nepiederošu indivīdu enerģijas izsūkšanu. Lielās bankas, no kurām valsts uzturētāji uz svešu cilvēku rēķina aizņemas naudu, ir kā armijas, bet nodokļi - kā karš. Bet tos, kas atsakās iztapt "vīriņam aiz priekškara", liek tribunāla priekšā. Kāpēc? Tāpēc, ka valsts cilvēkus uzskata par savu īpašumu, t.i., brīvība ir noziegums. Izņemot, protams, gadījumu, kad tā ir "valsts brīvība".
Kas ir tā "nenovērtējamā cilvēka dzīvība", par kuru mēs jūsmojam? Vai tu gribētu draudzēties ar kādu, kurš ir pilnīgi nespējīgs uz patstāvīgu domu un rīcību? Tas būtu jau miris cilvēks. Un tieši tāda ir nemirstīgi utopiskā ideja - iekļaut it visus Lielajā Kārtības Aparātā, lai nenotiek visa tā patvaļa, visa tā šausminošā bezatbildība, lai katrs ir atbildīgs Likuma Priekšā. Nāve ievieš vislielāko vienlīdzību. Novedot šo paradoksālo sabiedrības credo līdz galam, NĀVE IR BRĪVĪBA!
