pleeka

pleeka

[entries|archive|friends|userinfo]

pleeka

[	userinfo	\|	sc userinfo	]
[	archive	\|	journal archive	]

	[Sep. 3rd, 2013\|11:32 pm]
man istabā visu vakaru lidinās divi neparasti ātri manevrējoši odi. Arī viņu sīkšanu lidojot nevar dzirdēt. Nosist vēl nav izdevies. Būs ar segu pār galvu jāguļ, ja turpmāk tā veiksies.
link	post comment

būtu jauki par šo visu pozitīvi izklausīties	[Sep. 3rd, 2013\|11:17 pm]
sajūta, ka daudzas jaukas lietas, kas te notiek, iekrīt manā darba laikā. Un nav taisnība, jo rīt man ir brīvs un rīt ir arī 'sarunu bārs'. Iedomājos, ka 'sarunu bārs' ir bezmaksas pasākums, bet še tev, na tev 20 naudiņas. (daļa bāram par telpu izmantošanu, 5 naudiņas 'skolotājam') atbildēja manam meilam lauzītajā vācu valodā, links uz vienu vīrieti, kas smuks kā bilde un ar ģimeni, otru ar linku uz semināru, kas notiek tepat, tik dalības maksa - na naaa: ir 800 franku. ne man nedēļa brīva, ne gribu 800 franku šajā jomā šobrīd ieguldīt. esmu apsēsta ar tikšanu vaļā no kredīta un lai beidzot šo darbu būtu vairāk par dažiem simtiem kabatā. pēdējo es saprotu, bet kāpēc es tik ļoti ņemos, ka vajag tagad un tūlīt kredītu atmaksāt. ka tikai tad, ja tas ir atmaksāts, tad šķērsot Atlantijas okeānu, vai arī, ja šķērsot, tad tikai tad, ja ir darbs. A? klau, un Viņš man nav taču tikai laika aizpildītājs kamēr es satieku ko labāku?????????
link	post comment

(ne)parasts rīts	[Aug. 29th, 2013\|07:46 am]
ir 7:47 (no rīta) pēc vietējā laika. Citiem ir darba diena, man brīvdiena.* Tikko atvēru alu. Tāpat tikko pienāca sms: "Vai skolas soma ir skolā?". Uzklabināju ātru "jā". Tas nekas, ka man skolas somas nav drīz jau gadus desmit. Un, ka patiesi nezinu vai skolas soma ir tur. Bērns vakar teica, ka aizmirsis to skolā, bet kur nu es varu galvu ķīlā stresainai mātei pirmskolas rītā atbildēt drošu, 'jā'. Ne pati redzēju, ne pati liku. Kur mans filosofiski loģiskais prāts rakstīt 'jā'? Jautrāk būtu atbildēt kaut ko no augstākminētajām idejām, vai pazvanīt un iedot telefona klausuli kādam no (pār)noreibušajiem ballītes viesiem (ja te būtu ballīte). Par bezatbildību darba laikā sūdzēties nevar, jo nav taču tagad man nekāds darba laiks. I līgumā vai arī mutiskajā norunā neviens man nebrīdināja, neapņēmos atbildēt uz telefonu no darba brīvajā laikā. Tev blakus bērns putru stumj vaigos, viņam arī prasi. Par alu un komunikāciju savukārt cits un pavisam īsts stāsts. Vakar vakarā sagribējās alu. Saruna: + Tev alus ir? - (jā) paskaties ledusskapī. Nezinu vai tur vēl ir. Ledusskapī nekā nav, tāpec aizveru ledusskapi un, neko nesakot, ieleju sev viskiju. Rītā miegodamās kāpju no gultas, lai šamam pateiku, ka lai atness no darba alu, citādi mierīgi griestos uz otriem sāniem. Ieeju koridorā un redzu, ka viesistabas stūrī stāv alus kaste. Ar alu. + es vakar meklēju alu. un tagad tas stāv te?! - nu, jā. es tev teicu, skaties ledusskapī. Nezinu vai ir vēl atdzesētais.* Būtiska piebilde stāstā: Mums ir kopīgas trīs valodas, kurās sazināties (-amies). (tiesa: neviena nav mūsu dzimtā, esam no dažādiem kontinentiem (vismaz bijām pirms 12 gadiem) un ar krietni dažādām ideoloģijām šādās un tādās varbūt būtiskās jomās, un esam relatīvi nesen kopā. Jā, jā, zinu, zinu. Taču tik un tā trīs, teju četras valodas, kurās vakaram saprasties un tik un tā tikt pie alus sanāk tikai no rīta.) The top of the morning to you! And the rest of the day to youself! * Brīvdienās viena nemēdzu celties pirms 10, vai vismaz nemēdzu pirms nepasāku celties un celt bērnus uz skolu un dārziņu un aizdomīgi bieži viesoties no pie 9-5 strādājoša indivīda Brokastis vēl nav bijušas. Alus garšo, dzeru reti. *nedzīvojam iglu, tāpēc, jau alu vajag dzesēt ledusskapī, uz palodzes vēl ne tik auksts. Tikai man pie kājas, jo aukstus dzērienus parasti nelietoju. Nu, tikai kādreiz, lai to pudeli pieliktu pie pieres, kad sāp galva.
link	1 comment\|post comment

kad aiziet uzvārīt tēju	[Aug. 25th, 2013\|08:32 pm]
virtuve ir pilna ar noderīgām lietām. rokturiem piemēram, katliem un maizes nažiem :)
link	post comment

viena? viena?!!! aaaaaaa!!!!!!	[Aug. 25th, 2013\|12:04 am]
sevi atkārtotu pieķēru pie domas, ka man attiecību izjukšana varbūt vairāk biedē tamdēļ, ka palikšu bez laba, aci-pret-aci kontakta, un ka būšu atkal ceļā bez jebkādā virziena un stabilitātes jebkādā no būtiskajām jomām (darbs, mājas, attiecības) un tie, lūk, ir lieli bubuļi ka ir kur augt kopā ar viņu, ir taisnība un arī vēlme. ka esmu gatava ieguldīt un turpināt būt lojāla, jauka un sevi apgādājoša, jorpojām ir spēkā. tik tas bubulis no prāta lāga ārā nekāpj, sež lielajā baiļu stūrī. Jautājums - cik liels spēks bubulim ir attiecību lēmuma pieņemšanā?
link	1 comment\|post comment

laiva sašūpojas	[Aug. 24th, 2013\|04:38 pm]
nakts vidū cēlamies un braucām uz blakus lielpilsētu, jaukas pastaigas, baudpilnas aktivitātes un tad kaut kā sākām runāt par veidu kā veidot karjeru, kā izvēlēties nodarbošanos, kā sastapt darbu, ko darīt. Viedokļi mums dalās, kas ir ok, taču komunikācija aizgāja galīgi krustām. Rezultātā viņš aizskrēja uz auto atnest manas mantas, un tad nāk ar pagarāku tekstu, kas īsumā - partnerattiecības nespīd. Un arguments, kas cirtās acīs un arī nebija īsti ko pretī likt - stabilitāte. Nav man daudz ko pretī likt šim raksturlielumam. Ok lojalitāte, jā, uzņemties saistības, jā, taču stabilitāti garantēt. Es drīzāk varētu pārmaiņas garantēt, kur otra iespējamā saistību un lojalitātes daļa varētu būt personīgā stagnācija, sevis pazaudēšana. Viņš grib stabilitāti. Tēma sākās ar stabilu, labi attalgotu darbu, ko sajutu vairāk kā spiedienu 'hey, pleeka, atver acis! pasaule darbojas šādi un tikai šādi!!' un beidzās ar risku par manu aizceļošanu un iemīlēšanos citā labāk drāzošā, izskatīgakā un auglīgā vīrietī, kas vēlas ģimeni. No sākuma viņš vienkārši gribēja šķirties, apjaušot, ka jauku, ilgtermiņu partnerattiecību iespēja ir maza, beidzām (iepauzējām), pie teikuma, kur teicu, ka varbūt nolikt bailes malā un izmēgināt visu. Iespējams, ierunājās mans mazohisms un bailes palikt vienai šeit, un iespējams, veselais saprāts (diez vai ir tāds manā aprīkojumā pieejams?), ka nemest plinti krūmos pirms laika. Gribas skriet mežā gaudot, taču piedāvāju viņam šovakar doties pie manis. Kādu motīvu vadīta un kāds būs vakara rezultāts ir miglā satinies. Caur miglas vāliem nerādās nekas pozitīvs, kaut kas zin...
link	post comment

kulaki	[Aug. 21st, 2013\|09:34 am]
rokas ir sadauzītas, gredzenus šodien nevar likt. un kreisā plauksta uzmanīgāk jākustina. boksa cimdu nebija, dūres gan aptinu, taču tik un tā sadauzītas mēnešiem staigāju vāroties dusmās un kad tieku līdz maisam jūtos kā cālēns, kas spirinās pret vēju. sit, sāp roka, sit tik un tā vēlreiz. kāds mazāk destruktīvs veids jāatrod. vai arī vienkārši boksa cimdi jāievieš. un patiesībā maisu ar raudāšanu ar skaļu gaudošanu būtu jāapvieno, vien kā to izdarīt tur, kur maiss ir iekārts?
link	post comment

ko rudens atnesīs?	[Aug. 19th, 2013\|03:08 pm]
Izlēmu darbu pie Medmāsas ģimenes vairs neturpināt. Būs žēl bērnu, kaut gan jau drīz vien viņi tikpat sirsnīgi metīsies ap kaklu citai auklītei. Kaut man žēl un reizē ļauns prieks, ka Medmāsai, iespējams, tik viegli neveiksies atrast cilvēku man vietā. Auklītes atalgojumu viņa, šķiet, maksāt nevar, taču darba veids un apjoms sniedzas (gāžas) pāri visiem au-pair priekšakstiem. Ģimenei vakar pateicu, ka pēc oktobra darbu neturpināšu un ka vēl apsveru vai pārtraukt oktobra sākumā vai beigās, nezinu. Teicu arī, ka, ja nebūs kas cits, varētu vēl palikt arī kādu strēķīti novembrī, kamēr viņa atrod kādu. Viņa vaicāja, vai būtu ar mieru kādreiz atbraukt uz bērnu pieskatīšanu. Man atbilde iekšā bija 'nē', taču pateicu 'jā', 'reizēm, taču tiešām reizēm'. Un nožēloju, ka tā. Nevarēju pateikt, ka nē. Kāpēc nav skaidras atbildes, vai vismaz vēl pagaidām nav skaidras atbildes. Lūk, no darba ar neatbilstošu attalgojumu un nenovērtētības sajūtu būšu prom. Kas sekos pēc vēl nezinu, un neziņa biedē. "That we meet obstacles with a sense of adventure rather than a fear of further struggle." (Kim Gould) - saku sev. O.K., būs dzīvesvieta, jauks partneris un brīnišķīgas attiecības. Vien kaut kad gribu un būs jāsāk maksāt arī sava īres maksas tiesa, apdrošināšana. Un tas viss Šveicē, kur, ja nebūtu Viņa, biju plānojusi berzēdama dūrītes nozust tikko kā atstrādāts norunātais laiks pie Medmāsas ģimenes. uhhhh
link	post comment

	[Aug. 14th, 2013\|01:30 pm]
ai, cik vakarnakt bija viegla un vienkārša kopā būšana. viegla, dabiska savīšanās un tas nekas ka iepriekšējo nakti negulēju un, ka teju visu vakaru biju čīkstīga un viegli aizkaitināma. atļāvu savu pārgajiena maršrutu saplānot. lielos, augstus kalnus 'ar smadzenes drāzošiem skatiem' (citāts no Viņa) citu reizi, kad būs vairāk laika un vairāk miega bijis dodos, mežos:):) uz tikšanos rītvakar
link	post comment

a vot ar cirku vai tāpat?	[Aug. 12th, 2013\|05:04 am]
viņš aizgāja pagulēt divas stundas, viņai pagulēt nesanāca, tik pa taisno iesēsties mašīnā un pusnaktī aicināt viņu uz pastaigu mežā viņš apgrieza matus. pirms griešanas bija labāk. pagaidām skaistumu vēl nesaskatu :/ Tumsā runāt ir vieglāk negrib viņš vairāk bērnu. un ja arī 0,0000....1 iespējā es paliktu stāvoklī no viņa viņš prasītu abortu, un ja, es 'nē', tad nu ok, uzņemsies atbildību. Un, ja bērns būtu no cita, mīlētu, taču manteriāli nenodrošinātu. Un te pat štrunts par 15 gadiem Šveicē (minimums ir 9, ko viņš pavadīs kamēr paša bērni izaugs). Ir daudz vairāk mērķu un piepildījumu nekā savu bērnu dzemdēšana un audzināšana - viņa vārdi. Piekrītu, taču atteikties no domas, vēlmes un arī pašas īstenošanas, padara mani pavisam sašautu (?!), skumju(?!) nemierā ar situāciju, un arī rodas pavisam teju ar kājas piecirtienu jautājums, kamdēļ tad man palikt Šveicē. Sajutu kā laiks tikšķ un dusmas aug ķermenī. "Tas ir tikai laika jautājums, kad es aizbraukšu līdzi cirkam." Skumjas, dusmas un 'kāda velna pēc es izvēlējos viņu??". Un zinu kāpēc,vai vismaz daļu kāpēc. Un tik un tā ir sāpes, skumjas un dusmas, pat naids. Kaut vēstnesis, ne pati vēsts viņš. Un pati izvēlējos. Gribu es bērnu/us kādu dien. Un palikšu cik ilgi jutīšos labi. Iespējams, ka līdz novembrim, varbūt ilgāk, varbūt daudz ilgāk. Varbūt, ka došos prom ar ģimeni, varbūt cirku un vaaaaaaarbuut, ka palikšu, ar bērnu gan'. Doma atkal sakrāmēt mugursomu un doties, liek gaudot no iekšas un pieļauju, ka pēc dažām dienām arī skaļi
link	post comment

kāzas ni un ni	[Aug. 11th, 2013\|04:26 am]
es tevi nekad neprecēšu! suck it up. and i suck. diez arī, tad, ja uzturēšanās atļaujas dēļ tas būtu vajadzīgs? kaut pieļauju eiropietei Šveicē tā nevajadzētu atgadīties par šo viņa noteikumu punktu esmu ok, taču par tā pārliecinošo izteikšanas veidu gan nē. nu i Die's ar to, pati klusumā virpinu īkšķīšus ko rakstītu un kā teiktu, ja nu gadās, līgavainim, ka nu pārrunāsim un uzcepsim laulību līgumu
link	post comment

pavārmāksla, Šveice	[Aug. 10th, 2013\|05:59 pm]
Pirms bērni vēl nebija mājās izcēlu no plaukta nekad neskatītu grāmatu - vēdiskā pavārmāksla. Bērni atbrauc, taču ir jau picu paēduši. Sildu pannu un cepu kartupeļus ar olu. Būtu gan arī viņiem to šodien gatavojusi, taču dikti, dikti atgādināja, laiku, kad dzīvoju viena un ēdiena gatavošana manos darba pienākumos neietilpa. Pa to laiku pāri pļavai (nu ok, mazītiņai ielejai) skan pavisam vietējs brīvdabas festivāls, par kuru kādu laiku iepriekš tika personīgi piegādāta vēstule 'Mīļo kaimiņ, tiksimies arī šovasar .... ' Kad ap 6 beidzās pār pļavu skanošais mūzikas vilnis, pie sevis nicīgi nodomāju, ka nu jā pasākumam beigas, cilvēkiem taču vajag klusumu un mieru. Atvērtība pozitīvai Šveices pieredzei līdzinās nullei.
link	post comment

mājas	[Aug. 8th, 2013\|06:59 pm]
dzīve mani atnesa uz viņa dzīvokli, salīgt mieru ar 'mana vīrieša dzīvoklis' arhetipu. jebšu kāds tas izveidojās kopdzīves ar Brīvību laikā. "tās ir mūsu mājas, tomēr tās ir manas mājas." - Brīvība vakara rezultātus varbūt zinošu vēlāk. ja kaimiņi nebūs pazvanījuši policijai, lai mani iesietu baltā kreklā ar rokām priekšpusē(?).... ak, jā, un vai kāds man gribētu būt vācu valodas skolotājs austrumšveicē? es gribētu vienu jauku. Un arī eft terapeitu un arī šamani un masieri. Labāk, ne vienā personā
link	post comment

mati ceļas stāvus	[Aug. 3rd, 2013\|10:46 pm]
skaistu skaistais negaiss nāk, tumšas mākoņi virs galvas, pamale jau nopietni zibeņo, vienā debespusē kalni ietīti zilganā gaismā, ūdens siltāks par gaisu, teju piens. negaiss ir teju klāt un ķermenis pats sāk vieglākos, slaidākos vēzienos un tik pēc laika klābēja sauc visus no ūdens āra. taču iekšā sajūta, ja atpakaļ negrieztos tagad, tad iespertu nevis soli pēc tam kad esmu no ūdens āra, bet gan ūdenī. Un varbūt niršana nostrādātu, taču varbūt arī ne. Un nebija ne laiks, ne vieta eksperimentēt vai es pēc zibens trāpījuma iegūtu gaišreģes spējas vai tomēr izceptos. izkāpju krastā, zibens pusmetru no manis nenospīd. viņš paskatās uz manu galvu, ieplešs acis un saka, vajag iet. un tagad. paejam zem jumta. un tad stāsta, ka man mati (slapji) jau cēlās gaisā no statiskās elektrības, kur zibenim sazemēties mekējot
link	post comment

attiecības pēc kalendāra	[Aug. 3rd, 2013\|01:51 am]
tiku brīva no 'saviem' bērniem, taču vēl ir arī viņa bērni, ar kuriem tagad ir iekritis atvaļinājums, kas ir, protams, brīnišķīgi viņiem un es esmu par Viņu priecīga. taču rīt viņš agri celsies, lai ietu uz aptieku (bērns kāju pārsita). Un man - garas nakts, un lēna rīta vietā, ja gribu vairāk laika ar viņu pavadīt (lasi: ķert katru pieejamo mirkli) vajadzētu ar viņu kopā iet. Aptieka un vēl tur kas, taču to var arī saukt par kopigu pastaigu. pozitīvi skatoties uz dzīvi un šī brīža iespējām. saliku kopā savu darba grafiku, ar viņa 9-5 darbu (8-6 laikam būtu precīzāk), nedēļas nogales, bērni (viņa) ir pie viņa un kad nav. Un še ku re ku! Sanāca tomēr vesels viens vakars, kad man ir brīvs un viņam nav ne bērnu, ne darbs nākamajā rītā, t.i., iespējamība dzirdēt frāzi °man tagad jāiet gulēt° varētu būt mazāka. jā un tomēr, cilvēks manāmā miega stadijā masēja man pēdas kamēr es (nevis 'mēs') filmu skatījos, un nupat sasprauda ausu aizbāžņus, lai es šo varētu uzklabināt un filmu līdz galam noskatīties. Izskatās, ka ausis aizbāza labprātīgi un pavisam harmoniski un mierīgi noskaņots. vēl atmest paniku, ka man nebūs ko darīt esot šai pilsētā viņa jaunajā dzīvoklī, kas vairs nav aiz sienas. bet tā ir panika, ar ne pārāk lielu un patiesi vēra ņemamu racionālu pamatu hau! esmu runājusi
link	post comment

bailes, vai tiešām aicina mājas?	[Aug. 2nd, 2013\|03:17 am]
es viņam iedevu ametistu no Brazīlijas, viņš man atslēgas. dzīvokļa. sava. saka, ka atstājis brīvu vietu vannasistabā, drēbju skapī viņš vēl ir ievākšanās procesā. arī Brīvība bija ievākšanās procesā, kad es tur ievācos. zinu, ka cits cilvēks, cits rakstus un kādā daļā noteikti emocionāli inteliģentāks. es gribu ar viņu pavadīt brīvdienas. vislabprātāk, to varētu darīt nesperot kāju viņa dzīvoklī. tad nevajadzētu veciem rēgiem acis skatīties vai no viņiem skurināties. pasaule mainās un mainās. un nevis pamazām, bet tā, ka vienā rāvienā teju viss. gribas neierauties hibernācijas/slīkšanas stadijā pēc viduslaiku tirgus rehabilitācijas un brazīļa atkal pielaišanas klāt/nolemšanas turpināt attiecības. būt aktīvai un patiesi dzīves priecīgai. ārā skumjas, ārā bēdas! kā snorke par retrītu rakstīdama: "mees esam pavadijusi savu dziivi kaa frightened domesticated animals - domesticated by life - pozaa ar uzrautiem pleciem, sakumpusu muguru un seklu elposanu, tagad laiks kluut par tiem, kas mees isieniibaa esam: wild animals" i patiesi gāzt kalnus, i tad pusdienlaikā vai pēcpusdienā atpūsties, ne teju pievakarē sevi celt aiz ausīm kaut ko no neizbēgamajiem dienas pienākumiem paveikt. tak mierīgu sirdi varu te saorganizēt sev jogas pusstundu vai stundu. un iet un lekt un skriet ar bērniem. un pašai ar sevi. un izkliegt dumas te un tagad (ok drīz) ne domāt nu jā, tad atradīšu vajadzīgā izmēra koku vai tikšu klāt boksa maisam, tad. nu jā, un justies drošībā, lai kilogrami iet, nevis nāk, vai arī pošās uz palikšanu
link	post comment

buceta	[Jul. 7th, 2013\|02:27 am]
vins shovakar mani laiziija, suukaaja un kodiija dungojot vienu no Beethovena simfonijaam
link	1 comment\|post comment

ko darīt papardēs	[Jun. 23rd, 2013\|01:12 pm]
i would like that you now caress me, kiss me all over the body, not touching the buceta till the very last until all my body is boiling and im going crazy. then you start to lick slowly around the lips of buceta not touching clitoris. and then you barely touch it and move the entrance of vagina with your dick. move it all around but dont enter. and then finally you put it in just a little bit and take it out again. repeat few times. and then put a bit more in but still not deep not till the end. keep the slow moving caressing and kissing all the body until i go mad. then you take the dick out again and move it all around buceta but not in. im just moving here and there from the pleasure and boiling desire. and then you suddenly insert the dick till the end in my buceta, strong and slow. move it like this for the while until i ve lost all the logical thinking and no control at all. and then you bang or just continue slow deep movements. and i explode into the spaaaceeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeee
link	1 comment\|post comment

vīrietis	[Jun. 18th, 2013\|10:03 pm]
man ir galvassāpes un prāts ir vienā virzienā ieciklējies. šovakar dzirdu - pienāk sms. ne no viņa.... pacietības mērs neiet pie viņa vai nerakstīt ir tieši proporcionāls pieejamajam stiprā alkohola un tabakas daudzumam (milzīga skāde, ka nav zāles), nevis veselajam saprātam
link	post comment

	[Jun. 17th, 2013\|03:08 am]
sooo.... man tikko bija saruna ar vietējo policiju. ne lai vaicātu pēc ceļa virziena vai apturēta par ātruma pārsniegšanu, ko daru, starpcitu, ne vien es, bet vēl vismaz trešdaļa autobāņa... viņi bija te, jo... policiju izsauca pret mani/ par mani (kā to saka?) ieputu trubiņā alko testam (0% referencei), paskatīja dokumentus, pastāstīju pēdējo stundu notikumus, un viņi aizbrauca. uz beigām gan pateicu 'uz redzēšanas', kaut vienīgais kā es viņus gribētu redzēt, precīzāk viņu, ir neformālā gaisotnē un alko testu vien veikt tad, kad esam abi (ar policistu) kopīgi pielējušies, lūkojot cik promiles ķermenī var būt, bez kuņģa tīrīšanas un spējīgiem vēl pašiem uzmontēt trubiņu un iepūst, un pašiem arī nolasīt rezultātu bez 10min ilgas minēšanas vai tās ir nulles vai astoņnieks. iemesli kāpēc tika izsaukta policija ir pavisam liriski un tik ideotiski, ka agrāk nespēju iedomāties, ka tā varētu notikt. a bet voila! amado,* dzīve un es pati spēj sagādāt visdažādākos pārsteigumus (ar plus un ar mīnus zīmi). Tik nulles līmenī gan ar viņu negribētos. Cik grūti būs noturēties nekādi nemeklējot komunikāciju ar viņu (vismaz ne uzkrītošā veidā) nezinu, taču mēģināšu. Joprojām ceru, ka viņš atjēgsies, sakārtosies un varēs turpināties pārsteigumi ar plusa zīmi lūk, un nupat vēl vakara tematikai: nupat vēru vaļā draugiem.lv un še ku re ku, kreisajā pusē Tvnet virsraksts "Top 10 brīži, kad labāk nezvanīt policijai". Isn't it ironic?:) *mīļotais (portugāliski)
link	7 comments\|post comment

navigation

[	viewing	\|	140 entries back	]
[	go	\|	earlier/later	]