Nav nereālu lietu. Ir tikai lietas, kuras pietiekami nevēlamies.

300 lpp - 15h. Tieši sanāk ap 8~9 rīt no rīta. Ja vēl tam visam pieeja ar mazāk svarīgas informācijas izlaišanu, tad viss ir iespējams.

Beidz, labā vēlēšanās ir super lieta, bet katra organisms panest citādāku slodzi. Prāts var girbēt labu, bet ķermenis pieprasa savu.

Sprinti ir iespējami. Turklāt, šādu sprintu laikā gan ķermenis, gan organisms var labāk koncentrēties darbam. Ja vēl paņem talkā kafiju vai ko tamlīdzīgu, tad šādu sprintu ir iespējams uztaisīt, tas varbūt nav veselīgi, bet ne absolūti neiespējami.

bet bezjēdzīgi

Moš dzīve ir bezjēdzīga?

neraudi, gan jau ir jēdzīga

Jau dzīve ir jēdzīga, tad kāpēc šāds sprints ir bezjēdzīgs, ja tas var būt daļa no dzīves?

sprinti ir forši, atbalstu, bet lasīšanas un iegaumēšanas ziņā produktivitāte izsīkst daudz ātrāk nekā enerģija skriet.

Protams, jā, bet nu pēc personīgās pieredzes un arī viedokļa, man tomēr šķiet, ka ir atšķirība starp fizisku darba sprintu un grāmatu lasīšanu vairākas stundas no vietas. Viens ir, kad esi nepārtrauktā kustībā/steigā/ skrien, kārto lietas, liec detaļas utt., bet otrs, kad tu centies piespiest savu prātu apēst kādu info, to sagremot un vēl neizspļaut ārā.

Prāts nav pārāk izprasts, tāpēc rodas jautājums - vai tomēr pārlasot šādi materiālu tev prātā nerodas kaut kādas atsauces uz to? Vēlāk atprasot materiālu, tu dzirdi kaut kādus atslēgas vārdus un puslīdz to vari atsaukt atmiņā.

Ja neesi dzirdējis, tad atcerēties nevarēsi.

Bet tas nav produktīvs darbs. Tā ir paviršība, jo ja tomēr tu izlem sevi mocīt, tad galarezultātam vajadzētu būt spīdošam, nevis - "puslīdz to vari atsaukt atmiņā".

Ir time constrain, kas nosaka kāds var būt labākais iespējamais rezultāts noteiktā laika sprīdī. Vienā naktī spīdošu rezultātu dažās jomās nav iespējams iegūt.

Tad jau Tu tikko "apstrīdēji" (ja mums šeit izveidojusies diskusija) pats sevi.

Es kaut kā neredzu, ka būtu sevi apstrīdējis. Ir rezultāts un ir spīdošs rezultāts.

Tad pirmīt nepareizi Tevi sapratu.
Nu ok.