fantastikal -
Otrdiena, 18. Novembris 2008 16:23
sēžu, kaut ko it kā gleznoju, bet apjuku, un nespēju izdomāt, kā tālāk darīt. tas nozīmē, ka jāatliek.
un sēžu, un ir tik daudz darāmā, un tik maz spēka. es nesaprotu, kas ar mani notiek. it kā vakar vēlējos iegrimt mājas un istabīgā noskaņojumā, un nevarēju. šodien tas man nav liegts, bet reāli, kas ir padarīts? uztaisīju brošu, ēdu, sarunājos ar cilvēkiem, skatījos mākslu, ēdu, bišķ gleznoju. tas NAV patīkami, tas ir mokoši! man vajag darīt nopietnās lietas, un līdz es nesākušu viņas darīt, es jutīšos sūdīgi. bet es aizvien SĒŽU te!
pēdējās dienas ēdu atkal kompulsīvi, man tas b e s i j. pilnīgi, es pat gribu skolu tāpēc, lai varētu brokastīs un pusdienās ēst mazāk. mamma uzcepa fantastiskas biezpienmaizītes, un es sevi dziļi, dziļi nīstu.

10CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

sickboy
sickboy
sickboy
Trešdiena, 19. Novembris 2008 01:29

sevi ieniist ir slikti, mkay


ReplyThread
platformene
platformene
Kartupeļu baseins
Ceturtdiena, 20. Novembris 2008 10:52

pieņemsim, ka tev ir taisnība. un kur tad var rasties progress, kā var kaut ko uzlabot, ja ar visu samierinās? tieši augstie standarti un tiekšanās pēc tiem kaut ko maina.


ReplyThread Parent
sickboy
sickboy
sickboy
Ceturtdiena, 20. Novembris 2008 13:54

Hm. (Manupraat) standartiem nav jaabuut iipashi augstiem. Galvenais dariit dziivee to, kas patiik. Un fokuseeties uz miilestiibu, jo ja tas nebuus tad pat ja tu buutu rokzvaigzne, gribeetu noshauties, mkay.


ReplyThread Parent
platformene
platformene
Kartupeļu baseins
Ceturtdiena, 20. Novembris 2008 19:00

bet tad tu dzīves beigās toč secināsi, ka nekas nav panākts


ReplyThread Parent
sickboy
sickboy
sickboy
Ceturtdiena, 20. Novembris 2008 19:11

lai ko mees dariitu, tas viss aizies aizmirstiibaa un laiks sagraus visus muusu darbus, vieniigais, kas paliks, ir tas, ko dveesele buus iemaaciijusies savaa dziives skolaa un tur nav runa par formulaam un skaitljiem, bet par miilestiibu. kaapeec bagaati cilveeki bagaataas valstiis var buut nelaimiigi un nelaipni, bet nabagi kaadaa Indijaa vai nepaalaa ir smaidiigi un laipni. jo ne jau materiaalie panaakumi ir laimes atsleega. tiem taapat nebuutu noziimes, ja mums nebuutu cilveeki, ko mees miilam un ar kuriem kopaa vareetu savus materiaalos panaakumus izbaudiit. taatad kas ir galvenais.


ReplyThread Parent
platformene
platformene
Kartupeļu baseins
Ceturtdiena, 20. Novembris 2008 20:02

galvenais ir sevi piepildīt un spēt radīt kaut ko tādu, ar kuru pats var būt apmierināts. un tas nebūt nav viegls uzdevums. tā lūk es redzu. radīt un pilnveidoties, līdz spēju pateikt: jā, es sev patīku! un te neiet runa par kaut kādu darbu atstāšanu aiz sevis, mani interesē tikai un vienīgi tagadne, šodienas izjūtas un šodienas sasniegtais. jo, lai arī cik fantastiska mīlestība varētu būt, man no viņas jēgas nav. nav! naaav!


ReplyThread Parent
sickboy
sickboy
sickboy
Ceturtdiena, 20. Novembris 2008 20:12

nu ja tu runaa par, teiksim, maakslu, manupraat sevis ieniishana nav labaakais dzinulis. labaaks buutu maakslas miileeshana ;)


ReplyThread Parent
platformene
platformene
Kartupeļu baseins
Ceturtdiena, 20. Novembris 2008 20:21

radīt var jau neskaitāmos veidos, ne jau tikai gleznojot bildi. neiet runa par mākslu. radīt var runājot, radīt var domājot, radīt var ģērbjoties, radīt var dāvinot, radīt var radot sadzīves priekšmetus, pārkrāsojot, uztaisot, radīt var gatavojot, radīt var izskaistinot. radīt var izpildot. radīt var dziedot. radīt var klausoties mūziku, domās radīt! sevi var radīt. viss, ko es patiešām izbaudu dzīvē - viss sākās ar atslēgas vārdu "radīt".


ReplyThread Parent
sickboy
sickboy
sickboy
Ceturtdiena, 20. Novembris 2008 20:26

nu jaa, es saprotu. es tikai nesaprotu, kaapeec ir sevi jaaieniist. buutiibaa taa ir fokuseeshanaas uz sevi.


ReplyThread Parent
platformene
platformene
Kartupeļu baseins
Ceturtdiena, 20. Novembris 2008 21:14

tāpēc, ka tas notiek pats no sevis.
un protams! es esmu egoiste, tas ir loģiski.


ReplyThread Parent