lai ko mees dariitu, tas viss aizies aizmirstiibaa un laiks sagraus visus muusu darbus, vieniigais, kas paliks, ir tas, ko dveesele buus iemaaciijusies savaa dziives skolaa un tur nav runa par formulaam un skaitljiem, bet par miilestiibu. kaapeec bagaati cilveeki bagaataas valstiis var buut nelaimiigi un nelaipni, bet nabagi kaadaa Indijaa vai nepaalaa ir smaidiigi un laipni. jo ne jau materiaalie panaakumi ir laimes atsleega. tiem taapat nebuutu noziimes, ja mums nebuutu cilveeki, ko mees miilam un ar kuriem kopaa vareetu savus materiaalos panaakumus izbaudiit. taatad kas ir galvenais.