| |
[Oct. 23rd, 2013|08:48 pm] |
Uz baseinu nāk viena kundzīte, apmēram divreiz vecāka par mani
Viņa vienmēr aizspiež degunu un ielec ūdenī, izraisot skaļu šļakatu mākoni.
Katru reizi. Jau divus gadus.
Apskaužami un apbrīnojami.
Šodien nokavēju nodarbību baseinā, un ierodoties tad, kad visi jau bija sākuši vingrot, atklāju trenerītes mūžīgā pozitīvisma avotu.
Mūsu kūļāšanās ūdenī izskatās tik smieklīgi un neveikli, ka es viņas vietā neko nevarētu novadīt.
Udens bija auksts.
Ieraugot šausmas manās acīs, trenerīte solīja, ka tas nebūs ilgi.
Tā arī bija...
Pēc stundas ūdens šķita karsts, bet man gribējās aizmigt pieturā uz soliņa...
- kāpēc jūs nesmaidiet? - tā viņa pabeidza nodarbību |
|
|
