| |
[Oct. 8th, 2013|11:33 pm] |
- tad, kad pirmo reizi tevi redzēju, tu stāvēji ofisā basām kājām, lietišķos šortiņos un rūtainā kreklā. Kad otrajā tikšanās reizē ieraudzīju tevi sarkanā minikleitā un melnās augstpapēžu kurpēs, sapratu, ka viss ir daudz, daudz sarežģītāk...
toties sākusies iegrimšana brīnišķīgā rudens zeltā, kurš konvertēsies dubļos, kuri konvertēsies sniegā, kurš konvertēsies suņu mēslos pavasarī
bet tas nekas, vēl var ievilkt nāsīs rudens dūmaku, izbrist cauri vēju un sētnieku sadzītajām lapām un apstāties daudzdimensiju gleznā.
te var būt arī bilde
kamēr es vēl to visu redzu, es dzīvoju pa īstam. kaut drusciņ |
|
|
