| |
[Aug. 5th, 2012|06:02 pm] |
Novadīju mīlīgu pasākumu padsmit bērniem.
Pats process iesvieda mani eksistenciālās pārdomās. Un galvenā atziņa - pedagoģija tomēr ir zinātne.
Lai gan kaut kur esmu traktējusi, ka bērnkopība man padodas labāk kā bizness, ņemu savus vārdus atpakaļ.
Un esmu gatava gandrīz piekrist tiem, kuri postulē, ka agresīvie bērni jāslēdz ārā no skolām. Jo, ieraugot savā priekšā vienu nekontaktējamu divkāji, kurš ir gatavs spert jebkam, kas ir ceļā, nešķirojot vecumus, dzimumus, priekšmetus un dzīvas būtnes, esmu gatava piekāpties tiem, kuri vēlas ar vannas ūdeni liet ārā arī bērnus, zivis un zupas. Arī tiem, kuri arī manējo astoņgadnieku būtu gatavi izslēgt no skolas par epizodisku lekšanos pretī skolotājiem un klasesbiedriem. Pat neskatoties uz to, ka pašlaik viņš pavisam klusi un mierīgi savā nodabā lodē mikrokontrolieri - bināro pulksteni.
Un visu cieņu pedagogiem, kuri tiek līdz motivāciju, rīcības un komunikācijas atslēgām, strādājot ar šiem. |
|
|
