| |
[Apr. 19th, 2012|09:17 pm] |
Man patīk lidot. Vienmēr, vienmēr aiz mākoņiem ir tīras debesis. Un man nepieciešams laiku pa laikam šo sajūtu atjaunot. Tikpat organiski kā ienirt tumšā, dzidrā, vēsā baseinā pēc maksimāli karstas dušas.
Šis bija īpašs lidojums, jo lidmašīna lidoja tikai nedaudz augstāk virs uzputotas mākoņu kārtas, un tie veidoja apvārsni, kurš viļņojās, mainījās, dzīvoja savu dzīvi. Migla, migla nebija tik liela kā pēdējoreiz Francijā, kur vienīgā pazīme tam, ka esam izlidojuši cauri mākoņiem bija viegls trieciens, lidmašīnas riteņiem pieskaroties zemei. |
|
|
