|
Apr. 16th, 2012|11:34 pm |
esmu atpakaļ savā tradicionālajā ritmā - 9:18 darbā, rīts sākas ar siltām kanēļmaizēm un svaigi spiestu ananāsu sulu, telefonu zvani pa 50 dienā, maili +/- tikpat. Tad nesteidzīgas biznesa vakariņas, tad mājas, kur mans pienākums ir nodrošināt, lai 22 visi ir gultās. Tam seko tēja un kaut kādu sīkumu lasīšana, jeb prokrastinācija, tad pusnaktī sākas svētīgākais darbs līdz 2 naktī.
Jūtu, kā pamazām mana enerģētika aizplūst pa visiem kanāliem atpakaļ uz laukiem, kuri sen nebija laistīti. Šis tas ir nokaltis, šis tas nosalis utt.
Kaut kādā ziņā ledus sāk kust, strauti pārvērsties par straujām upēm, bet manī pamazām iestājas miers. |
|