|
Jan. 24th, 2012|10:40 pm |
|
Reiz gadījās, ka ziemas pievakarē gāju ciemos. Daļa no ciemakukuļa bija konservētu olīvu bundžiņa. Nu, un doma, ka visiem jau no tās bundžiņas tāpat nekas liels netiks, katram tik pa pāris olīvītēm, vienubrīd kļuva tik spēcīga, ka es piestāju vārtrūmē, atrāvu vaļā bundžiņu, nolēju šķidrumu un izēdu visas olīvas. Pēc tam sajutu gan atvieglojumu, gan kaunu. |
|