|
[Nov. 27th, 2013|12:22 am] |
Tikko facebook apklusināju pāris cilvēku info un emociju plūdus ar pāris klikšķu palīdzību. Jo tas nu sāka izskatīties pēc miskastes.
es vēlētos, lai ar cilvēkiem IRL būtu tikpat vienkārši: iedomājies, tu sēdi ballītē un regulē sarunu saturu... |
|
|
|
[Nov. 27th, 2013|12:27 am] |
Pagātne ir ideāla telpa. It īpaši senāka pagātne. Jo tur viss ir zināms, viss ir paredzams, viss jau ir noticis. Nav nekāda riska, ka kaut kas var noiet greizi vai iznākt savādāk. Tev nekur vairs nav jāsteidzas, jo tu neko nevari nokavēt. Viss jau ir bijis.
Pagātnē ir ērti būvēt sazvērestības teorijas. Patiesībā tās nav teorijas, bet noslēpumaina patiesība, kurai neviens nenoticēs, jo visi taču nav spējīgi ieraudzīt patiesību.
Pagātne ir transformējama. Tā kļūst aizvien tuvāka, niansētāka, personiskāka. Mīļāka vai baisāka - tas pēc individuālā pasūtījuma. Tajā var izvietot spēles figūras pēc savas patikas, regulēt viņu ietekmi, analizēt, modelēt, projicēt.
Izdzīvot notikušo soli pa solim vēlreiz un vēlreiz, izbaudīt, izgaršot notikušā nianses. Milimetru pa milimetram, sekundi pa sekundei. Apturēt, patīt uz priekšu un atpakaļ.
Un tas ir droši... |
|
|
|
[Nov. 27th, 2013|12:47 am] |
Lai dabūtu pasauli atpakaļ līdzsvarā, man vajadzētu strādāt vēl vismaz 4 stundas... |
|
|
|
[Nov. 27th, 2013|07:17 pm] |
Neesmu lasījusi ziņas kopš pirmdienas Es taču neesmu neko palaidusi garām, vai ne? |
|
|