Man attiecības ar cibu sākās draņķīgā septembra vakarā, kad, pļāpājot IRLā ar  divi_g , uz lapas malas pierakstīju cibas adresi.  Atceros vēl senākus laikus, kad mamma google bija ievedusi mani šajās lapās. Toreiz pabrīnījos, kas tas par sviestu un ātri devos prom.

Par to, vai esmu ieguvusi draugus, kuriem nakts laikā piezvanīt? Es naktī vispār nevienam nezvanu, bet globālā atbilde ir apstiprinoša. Lai gan ar devirtualizāciju neesmu aizrāvusies, man ir silts prieks par ikvienu, kurus esmu iepazinusi. Mans telefons nav daudziem, bet jūs noteikti naktī variet zvanīt :). Visticamāk, tāpat negulēšu.

Par to, cik ilgi Ciba dzīvos minējumu nav, vien paredzu, ka visnotaļ ilgi, jo šādas sistēmas ir orientētas uz pašsaglabāšanos.

Un tātad! Apsveicu ar nozīmīgo jubileju tos, kuriem ciba ir kā otrās mājas, kā dvēselisks un/vai politisks patvērums, atbalsta vai pagrieziena punkts. Vieta kur gūt spēkus, vilties un atkal celties :).  Lai____________________  (vieta un laiks individuālam sapnim. tā realizāciju negarantēju)

Tinkš!!!