| |
[Apr. 19th, 2012|09:06 am] |
|
Pēc trim stundām jau lidostā jābūt, es vēl mīkstos pēļos, biļetes siltas printerī, čemodāns pilnīgi nekravāts, duša gaida, dokumentiem tikai vēl aptuvens priekšstats par savu atrašanās vietu somās, par lādētājiem, fēniem, zobu birstēm un citām tehnikas vienībām nemaz nerunājot. |
|
|
| |
[Apr. 19th, 2012|09:17 pm] |
Man patīk lidot. Vienmēr, vienmēr aiz mākoņiem ir tīras debesis. Un man nepieciešams laiku pa laikam šo sajūtu atjaunot. Tikpat organiski kā ienirt tumšā, dzidrā, vēsā baseinā pēc maksimāli karstas dušas.
Šis bija īpašs lidojums, jo lidmašīna lidoja tikai nedaudz augstāk virs uzputotas mākoņu kārtas, un tie veidoja apvārsni, kurš viļņojās, mainījās, dzīvoja savu dzīvi. Migla, migla nebija tik liela kā pēdējoreiz Francijā, kur vienīgā pazīme tam, ka esam izlidojuši cauri mākoņiem bija viegls trieciens, lidmašīnas riteņiem pieskaroties zemei. |
|
|
| |
[Apr. 19th, 2012|11:15 pm] |
Hmmm, visu laiku dzīvoju pēc koda, kuru sen manī ielika kāds cienīts prokurors - pasaki, kas ir tavs jurists, un es pateikšu, kas tu esi.
Bet izskatās, ka pasaule var smalkāk savērpties, un ir situācijas, kad, lai saprastu bandītus, ir jāvēršas pie konsultantiem, kuri līdz niansēm saprot šādu valodu. |
|
|