| |
[Oct. 10th, 2011|11:22 am] |
|
Ja pagājusī darba nedēļa sākās ar pārsistu lūpu un šausmām, ka jāveic 10 gadus neveikta specoperācija - lūpukrāsas pirkšana (no tās gan tomēr izvairījos), tad šī nedēļa ir sākusies garīgāk - ar plašu un visaptverošu atskārsmi, cik grūti un sarežģīti ir cilvēkiem, kuri nespēj paciest daudzus un dažādus cilvēkus daudzu un dažādu iemeslu dēļ. |
|
|
| |
[Oct. 10th, 2011|07:44 pm] |
Vai jūtiet, kā liegiem soļiem pilnmēness tuvojas? :)
UPD - ā - laikam ir tieši šodien! |
|
|
| |
[Oct. 10th, 2011|08:49 pm] |
- uz kurieni jūs?!? - atskanēja balss, kura centās izklausīties nozīmīga. Manu ceļu aizšķērsoja apsargs tumšā apģērbā, bet ķīmiski baltiem, pagariem matiem, vismaz vienu lillā šķipsnu, pīrsingu degunā un auskaru kreisajā (?) ausī
- pie xxxxx xxxxxx - atbildēju, brīnoties par aizspogulisko rēgu. Viņš neizskatījās spējīgs aizturēt pat peldošu mušu karstā zupā.
- tas ir tur - pacēlis savu tuklo roķeli ar smalki manikīrētajiem nadziņiem, norādīja uz jebkuru no 20 durvīm šaurā, tumšā koridorī
- es nebrīnītos, ka tu katru vakaru mērc savu rumpi vannā, lai priecātos par kāju nagiem. Tie noteikti ir nolakoti rozā. Varu gandrīz saderēt!!! - nodomāju un pazudu tumšajos, anonīmajos labirintos, meklējot vajadzīgās durvis un vajadzīgos cilvēkus. |
|
|