|
Oct. 10th, 2011|08:49 pm |
- uz kurieni jūs?!? - atskanēja balss, kura centās izklausīties nozīmīga. Manu ceļu aizšķērsoja apsargs tumšā apģērbā, bet ķīmiski baltiem, pagariem matiem, vismaz vienu lillā šķipsnu, pīrsingu degunā un auskaru kreisajā (?) ausī
- pie xxxxx xxxxxx - atbildēju, brīnoties par aizspogulisko rēgu. Viņš neizskatījās spējīgs aizturēt pat peldošu mušu karstā zupā.
- tas ir tur - pacēlis savu tuklo roķeli ar smalki manikīrētajiem nadziņiem, norādīja uz jebkuru no 20 durvīm šaurā, tumšā koridorī
- es nebrīnītos, ka tu katru vakaru mērc savu rumpi vannā, lai priecātos par kāju nagiem. Tie noteikti ir nolakoti rozā. Varu gandrīz saderēt!!! - nodomāju un pazudu tumšajos, anonīmajos labirintos, meklējot vajadzīgās durvis un vajadzīgos cilvēkus. |
|