| |
[Sep. 22nd, 2011|01:25 am] |
Hroniskā negulēšana pa naktīm visādu patīkamu iemeslu dēļ novedusi mani pie tā, ka jau divas dienas dislocējos ar kompi uz rudenīgās terases, jo tur vismaz miegs tik ļoti nenāk. Rītdiena būs tāda pati.
Tā pamanīju rudeni, kurš par tik vērīgu raudzīšanos ir atalgojis mani ar vieglām iesnām. Un gājputnu rakstiem pelēkās debesīs.
Toties jūtos ieguvusi fundamentālu laimes sajūtu.
Un tā īsi pirms pusnakts līdz klusam baiļu sauciena līmenim iztrūcināju kādu kungu ar sirmu bārdu, kad es ar savu laimes sajūtu krūtīs, vieglām botām kājās un vestīti mugurā, neaprēķinot pieklājīgai distancei nepieciešamo apdzīšanas leņķi, klusi, viegli un ātri slīdēju viņam garām tumšā šķērsielā.
līdz šovakaram es domāju, ka mazās ieliņās baidās vienīgi sievietes augstpapēžu kurpītēs. |
|
|
| |
[Sep. 22nd, 2011|10:04 am] |
Spriežot pēc zvirbuļu izmēriem, ziema būs silta vai ziema ir tālu.
Spriežot pēc viņu bezkaunības, viņi neredz jēgu uzbaroties - ēd ne tikai no rokas, bet arī nekautrējas ielīst dziļi bulciņu turzā un somā. |
|
|
| |
[Sep. 22nd, 2011|01:44 pm] |
Šorīt esmu pamodusies ar Mērfiju pie sāniem
Dienā, kad (kā izrādās) man ir gadsimta nozīmīgākās bizinesa vakariņas, es darbā spontāni ierodos rozā biksēs, niknās botās un puspiedauzīgā topiņā (jo neviens šodien taču jāsatiek nav).
Caurskrējiens Vaļņu ielas garumā adekvātas kleitiņas, kurpju, zeķu meklēšanā gan jau varētu maksāt uzņēmuma pamatkapitālu. A tālāk doties man vienkārši fiziski laika nav.
Aaaaa |
|
|