Manas šūnas ir piedzītas pilnas ar džezu un blūzu. Miesa - ar bulciņām.  Prāts - ar atri gaistošām atziņām. Satikti cilvēki - sākot ar nopietniem starptautiskās ekonomikas virzītājspēkiem, beidzot ar siltiem igauņu hipsteriem. Tikpat daudzi nesatikti intensīvā darba ritma dēļ. Aaaa, plus garumgaras sarunas ar Supersievietēm par dzīvi un naudu, vīriem un vīriešiem :)

Sāpīgākā atskārsme - man ir atrofējušies tie muskuļi, kuri atbild par smiešanos.  Sarunu kūres noveda gandrīz pie sejas krampjiem, jo nevaru turēt tik lielu smieklu slodzi. Enerģētika. Jā, tieši enerģētika ir tā, uz kuru laikam pavelkas pasaules labākā daļa. Un nav svarīgs vecums, svars un formas, statuss vai citi dīvaini parametri.

Tā vispār neviegli bija. Nespēju, nu nespēju runāt mikrofonā, ja dzirdu savu balsi ar nelielu laika nobīdi skaļruņos, bet vakar vajadzēja strādāt jaunā līmenī - runāt iekš rus, paralēli dzirdot sinhrono tulkojumu uz eng. Vai runāt paralēli abās valodās. Un tā piecas stundas. Tāpat pārliecinājos par burvju formulu vairāku dienu pasākumiem - svarīgs ir foršs sākums (patika ne tikai igauņiem :)). Un, protams, konstruktīvs noslēgums, tad novertējuma anketas labāk izskatās.   Beidzot, šodien būs deserts - iespēja atkal parunāt latviešu valodā.

Naktī, laižoties miegā ar vieglu laimes sajūtu, un raugoties uz laternu un pārsteidzoši spilgta pilnmēnes izgaismoto ainavu caur stikla sienu, smadzenes caurstrāvoja impulss - vēlos līdzīgu numuriņu kādas metropoles debesskrāpī, kur aiz lieliem logiem zem kājām mirguļos tūkstošiem laternu un auto gaismu, bet virs galvas, iespējams, būs redzama kāda zvaigzne...