Vakarnakt ilgi netā meklēju vienu klipu . Tik ilgi un uzstājīgi, ka jau tad nojautu, kas man sapņos rādīsies.

Parasti aizmiegu pusotrā minūtē, bet šoreiz, šķiet, atslēdzos uzreiz pēc plakstiņu aizvēršanas. Un nekļūdījos par nakts satrurisko daļu. Tajos bija jūra, kurai tuvojos, bet tā attālinājās. Tur bija cilvēki, kuri man bijuši blakus, bet kuriem nemaz neesmu centusies tuvoties. Un, iespējams, tieši tāpēc tik ļoti svarīgi, jo spēja ieturēt distanci šajā pārblīvētajā pasaulē var būt lielāka vērtība par spēju atkailināt dvēseli. 

Vispār, būtu labi tagad aiziet gulēt un pamosties nākampirmdien.