5/17/10 06:58 pm - Oslo 16.-17.05.Un tā, ieradāmies Oslo ap 22.30. Pilsēta ir izgaismota, dzīvelīga, līksma, no ik stūra skan mūzika, kas aicina dejot un pievienoties, bet galvenokārt: ir silts. Un joprojām nav kur palikt. Ankor, kā izrādās, ir pārpildīts, centrālā stacija nav variants, Ankor Hotel ir padārgs. Ceļā uz nākamo ieteikto hosteli satiekam parīzieti Adam, kuram arī nav veicies ar CS un kurš meklē hosteli. Dodamies meklēt to kopā, un laimējas - pa 300 NOK, gan nelielā konferenču zālē, tiekam pie guļvietas, uzlieku savu kapteiņa cepurīti un līdz aptuveni trijiem dodamies izpētīt nakts skaistumu. Starojošs prieks, un..."Hei, filmmakers!" "Hm?" "Can I switch my caps with your caps?" "Huh, no.." "Ok. But I like your caps." Atgriežamies viesnīcā pēc naksnīgā operas apmeklējuma, un naktī mani pēkšņi pamodina kaimiņš, jo viņam, hm, gribas kaut ko darīt. Nez kā viņš gan tikai runā par franču skūpstiem un pēc tam to, cik ļoti ir piedzēries. Es nepieminēšu, cik ļoti mani kaitina, ja tieku pamodināta nakts vidū, bet viņš pamanījās to izdarīt divkārt. Rīts - tiekam pie lieliskām brokastīm hostelī, un banana palegg ir tas, ko meklēšu veikalā tagad :) Tā kā līst, aši izstaigājam Vīgelanda parku un uzmeklējām Nacionālo galeriju. Turpmākās stundas pagāja pētot nacionālos māksliniekus, Munku, Pikaso, Matisu un citus lieliskus autorus. Par pārsteigumu, teju neviena darba, kas apbēdinātu vai liktu vilties. Skaisti. Neilgi pirms pieciem pavadīju Alisi uz autobusu un devos izpētīt pilsētu viena. Savāda sajūta. Teiktu, ka brīva, bet pasmaga mugursoma nedaudz tur pie zemes. Arī tas, ka manu zvanu teju gandrīz atbild ar vārdiem "Tev šovakar nav kur palikt?" liek padomāt vai pasmaidīt. Bet tā nu devos uz rātsnama pusi, meklējot it kā nedaudz dabas šajā pilsētā, tur, starp citu - lielisks klasiskās mūzikas mēģinājums, un uzdūros arī vakardienas kaimiņam. Izstaigājām kopīgi Akerbrigi, viņš izstāstīja, ko darot un kur esot ceļojis, joprojām sūkstījāmies par Oslo couchsurferiem šajā nedēļas nogalē. Protams, saņēmu aicinājumu doties uz hosetli, ja nesatikšu draugu (jei). Tā nostaigājām pāris stundas, uzkāpām operā un pat paspējām nosalt un padejot pie mūzikas, kas tika atskaņota krastmalā. Pēc kādas 4.stundas iet bija apnicis un bijām atpakaļ pie Akerbrigge. Tā kā joprojām nebiju saņēmusi nekādas ziņas, mani arvien vairāk sāka pārņemt sajūta, ka vakarā nav, kur palikt, un ka šī visai dīvainā kompānija (kura par manējo nesūdzējās, tieši otrādi), ir tāda savdabīga un pat negribēta bezizeja, jo, ja pirmās pāris stundas tas bija pat uzjautrinoši, ilgāk tas tik interesanti vairs nelikās. Par laimi, mans ieilgušais un nerunīgais izmisums tika kliedēts vakarpusē, kad tapa noskaidrots, ka pie naktsmājām un jaukas kompānijas tomēr tieku. Atvadījos no Adama un devos satikt Edgaru, ar kuru ātri ar metro nokļuvām kopmītnēs. Jāteic, ka tās tik tiešām atšķiras visās pilsētās. Visinteresantākais tomēr ir just, ka ir pēdas, un to, cik daudz patiesi ir noiets. Un Oslo, starp citu, ir ne tikai klasicisms, bet arī nedaudz jūgends, kā arī nejauši atradu savu meklēto Budu ar lotosu! Šodien pabijām parādē: visur pilsētā izkārti karogi, un cilvēki satērpušies tautas tērpos vai vismaz ar trīskrāsu lenti pie krūts vai karodziņu rokā, iespējams, arī saldējumu vai bērnu ratiņiem ar papīra vējdzirnavām. Pie pils jau dzird daudz orķestrus, bet pāri ļaužu masām saskatāms ir visai maz mazo parādes dalībnieku, kuri gan maršē un žonglē ar orķestra zižļiem... lielākoties pārsteidz viņu ādaskrāsu dažādība, un pilsēta arī ir pārpildīta. Tā kā šī nav gluži mūsu diena, atzīmējam nevis ar saldējumu vai kūku, bet maizes zupu ar putukrējumu. Rīt pēdējā diena šeit, lai gan liekas, ka night sight-seeing tour ir lielākā daļa objektu aplūkota. Un tad - Bergen! |
Mazās Mijas pasaules gaitas
jeb pa pasauli ar Susuriņu
5/17/10 09:01 am - Kristiansand - OsloPēdējā Kristiansand dienā devāmies pakāpelēt pa klintīm, kur takas bija sazīmētas ar ziliem punktiem uz kokiem un izcirstas akmenī vertikāli, tāds kā "neskaties lejup" variants, vēl nedaudz pa centru un vakarā, pēc plāniem un sarunām gadījās arī ieklīst vietējo Erasmus miniballītē (viņu tur gan arī ir diezgan maz), kas notika koju TV istabā. Jaunieši risināja tādas aktuālas problēmas, kā vodkas ražotājvalsts un nosaukuma atbilstība, un dažu derību iztirzāšana. Tiku pie dažiem labiem dialogiem, kā"Where are you from?" "Aha, from!" Ballīti pametām drīz, bet, tā kā hosti vēl nebija devuši atbildi, itāļu meitene ieteica palikt Ankor hostel i Oslo, apmēram 250 NOK un centrā. Šīs dienas laikā tapa arī tāds zelts kā "gredzenu karalis" un "uztrenējums". Rīts savilkās nedaudz garāks, bet ap 11 soļojām jau pa ceļu. Atradām diezgan labu vietu, kur stopēt, vēl gan pilsētas robežās - Krs ir ļoti izstiepta - , bet tur diezin ko nevedās, un tā turpinājām ceļu. Jāsaka gan, ka gājēju ceļi izbeidzās drīz ap vietu, kur sākās tilts (ar brīnišķīgu joslu gājējiem: režģotu ejamo daļu, kas drebēja, mašīnām braucot pāri), kā arī pēkšņi pazuda tunelī. Apmēram stundu intuitīvi/vaicājot meklējām otru tuneļa galu un maldījāmies pa dīvainiem privātmāju, parku un šauru lielceļu rajoniem, līdz uzgājām E18 pēc mēģinājuma stopēt benzīntankā. Vēl pēc kāda laiciņa - jo norvēģiem ar tādām neparastām lietām kā stāvošs cilvēks ar uzrakstu lielceļa malā iet ilgāk, lai gan viņi gana daudz priecīgi māj, rāda paceltus īkšķus utt., iet ilgāk. - mūs paņēma kungs gados, tērpies vienos zīmolos. Man par pārsteigumu un pirmo reizi, runājām norvēģiski (kur man ir franču "en" un vācu "er, un citi nez kā gadījušies vācu vārdi). Viņš izstāstīja diezgan daudz detaļu par vietām, kam braucām cauri, vēsturi, par draugu, kas prasmīgu laivu būvnieku dēļ savu laivu rūpnīcu no Igaunijas tagad, kā pats cerot, ir pārcēlis vismaz uz 5 gadiem uz Poliju, un par to, ka, redz, mēs apstāsimies Lillesand, lai satiktu klientu, kā arī Grimstad, jo viņš ik pa mirklim pieraksta mātes dzīvesstāstu, kura tur dzīvo. Pēc pusstundas Lillesand tikām ieaicinātas iekšā uz kafiju un kūku (jo, šķiet, tas bija kāds tējas laiks) veco ļaužu pansionātā, kur apmēram stundiņu papļāpājām ar ōmītēm norvēģiski, stāstot, ko te darām, no kurienes esam, un kā un kāpēc dodamies uz Oslo. Un tā vairākas reizes no vietas. Pašas ōmītes pēc tam, kad bija noskaidrojušas, vai nesēž viena otras vietā (ōpīšiem tas nelikās tik svarīgi) un cik kūkas padot, sāka to lepni viena otrai pārstāstīt un uzdot papildjautājumus. Un tā nu.. pēc ilgāka laika vai ap 20iem bijām Tēnsbergā uz sarunāto tēju pie ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} special_r, kas izraisīja siltas jūtas ar tējas krūzes izmēru, kas ir bijusi problēma visu Norvēģijas laiku. Ap šo mirkli brauciens kļuva nedaudz uztraukumpilns, jo Oslo bija plānots būt vēl ātrāk. Atrisinājām to ar vilcienu...pulksten 21.59. Un, protams, uzreiz iemigām. Oslo nokļuvām aptuveni pēc stundas, neilgi pēc vienpadsmitiem: pilsēta izgaismota, svinoša, pilna ar priecīgiem cilvēkiem (un mēs izkāpām pieturu ātrāk).*turpināts nākamajā ierakstā |
5/14/10 10:48 am - Kristiansand IIIVakar bija kaiju diena. Pilseta tas sez itin uz visa: n dzejnieku galvam, kuri ar sapnainu skatu raugas tales, laternam, jumtiem un maksligiem udenskritumiem. Japiemin, ka pilseta, kas te ir juras krasta (un tas nosaukums ir radies no karala Kristiana un smiltim) ir daudz lidzenaka neka Trondheima, ari gan mazak ripojosu objektu. Paradokss.Par lidzenumu nevaretu piekrist nelielajai pussalai pie pludmales (kur bija diezgan daudz beigtu, t.i., aizmigusu, gulbuju, kuri pamodas un snaca, kad piegajam tuvak: jo ari gulbis pa miegam var uzpeldet virsu piekrastei). Tomer rapties pa klintim ir fun fun fun, un ta var atrast ierikotus solinus un noskirtas vietas neiedomajamakajos nosturos. Plus, karte sazimeti nocietinajumi (kas lielakoties ir tikai vairs pamati vai cementa karkasi), un lielgabali, kadi 3 gab. (tie gan jaiztelojas pasam - laikam jau ir aiznesti pirms mums. Bet dazu eku vieta aug patikama zala zalite. Un tomer klintis ir lieliskas un gandriz kapsanas zina uzvar kokus. :) Sakumdala ir ieradies loti krasains un skals atrakciju parks, kas priece ar pop un indiesu muziku, kuru partrauc skali izsaucieni, lielako cela dalu, ta ka lekat pa akmeniem var ari ritma. Atrodu pa celam ari glitus (glitus!!) dzislu iezus un kaut ko melnu, kam vairs neatceros nosaukumu, platnes. Pasa augstakaja punkta pussalinai ir bijusi baka, uz kuru ved bezcels, ko kads tomer atlaujas nosaukt par "kapnem uz baku", tagad tur ganas onkulis ar kameru, ka ari virietis ar 2 maziem puisisiem, kas luko uzkapt uz viena no cementotajiem jumtiem, pec tam, kad saku pust burbulus (skaista skata savilnota vai ka citadi), vini nodarbosanos maina, un kliedzot steidz uzbrukt un cinities ar tiem. Jateic, ka burbuli cieta vairak. Atcela vel salasam ziedosus zakkapostus un noteikti radioaktivas pienenes si pavasara visgarsigakajiem salatiem. Hei, un sorit spid saulee! |
5/13/10 12:06 am - Kristiansand IIIr paaris iemeslu, kaadeell man shii pilseeta saak patikt: pie kopmiitneem netaalu esossais motociklu veikals (ielaas gan to nav redzams tik daudz kaa Trondheimaa), ziedossi koki un parks. Parks ir kas liidziigs mezzam ar staavaam klintiim, kuraas vareetu raapties, kaapeleet un leekaat pa akmenniem visu dienu vai pat ilgaak (un, protams, ka tas arii tika izmeegginaats), kaa arii gliitaam tacinnaam un daudz ezeriem. Pie viena no tiem izbaudiijaam lielisku iespeeju iedzert teeju un paveerot leekaajossas zivis un eedeliigas bezdeliigas. Chiill. Klintiis ved lloti fotogeeniskas kaapnes, vietvietaam arii kaads ledaaja pamests milzu laukakmens. Un lloti staavu krauju ieskauts daarzs ar estraadi, struuklaku un gulbju ezerinnu - manupraat, pasakaina vieta, kur pavadiit pastaigas vai orienteeties, skallie bllaujot, ka to dara 10 gadiigi jaunieshi treneru pavadiibaa).Hei, un atklaat to, ka lefses ir garssiigas & cept marshmallowus uz sveces vakaraa peec garas dienas ir veel labaak :) |
5/12/10 10:57 am - KristiansandPulksten 7.oo es iebraucu ziemaa. Saakumaa viss ir mazliet balts, kaa nosarmojis - malka cella malaa, egllu gali, zzogi. Ar laiku sniegs klluust biezaaks, pilniigi neskarts un apallaam kupenaam kaa putukreejuma pikaam, un vilciens brauc, aiz sevis izputinot mazus sniega kristaalinnus. Pieturaas rodas veelme iziet aaraa, ieelpot no jauna ziemas svaigumu un pabrist pa salto pasauli, kur ir tikai augstumaugstas egles, nelielas maajinnas un mirdzums visapkaart. Nesaprotu, kaa no pavasara saakuma, kas tikko viesojas Trondheimaa, braucot uz dienvidiem, varu iebraukt ziemaa, tomeer, ieraugot ziimi "Røros", man tas top skaidrs. Esam vidienee, un esam kalnos. Pa logu veras neticamas ainavas: ielejas, kraujas, upes. Netaalu staav arii viena no 900 gadus vecajaam, peleekajaam koka eekaam. Mieriiga, raama. Tikai strauti traucas apkaart un paari akmenniem. Maakonni nolaidussies pavisam zemu, un pasviitro baltumu veel. Veel uz priekssu, veelaak, sniegs paarveerssas pirmajos ziedossos kokos, vizbuliissu klaajienos nogaazees un baltaas eekaas un baltos maakonnos. Dienvidnorveeggijas avasaris.Jaa, pulksten 5.oo Trondheima bija diezgan tukssa - vien kaadas 3 massiinas, 3 cilveeki, kas dodas uz vilcienu un 2 ritenbrauceji. Plus - stacijaa dazzi snaudossi bomzzi. Sseit! Turpmaak katra stacija ir pilna ar cilveekiem, kuri aiz sevis velk mini ritennkoferiissus, kaa arii kontrolieriem zilaas formaas, kas cieniigi staigaa pa peronu, veerojot vilcienus un pasazzierus, un sarunaajoties. Hamar ir galapunkts, kur notiek paarseessanaas. Sseit uzkaveejos stundu un arii ieturu pusdienas. Izraadaas, ka labaaku vietu nevareeju izveeleeties - parks, kuraa esmu apmetusies, izradaas pie pashaam dzelzcella sliedeem, taa kaa mani cellojuma biedri, kas aizbrauc kur aatraak, iespeejams man maaj labas apetiites. Taa paguustu arii papriecaaties par citiem indiviidiem, piemeeram, onkuliiti, kas, ieraudziijis manu mugursomu, klanaas un kungiem, kas 17. maija gaidaas pie asfalta skruuvee karogmastus. Pilseeta ir daudz dazzaadu dziivnieku un putnu statuju, arhitektuura - nedaudz iespaidiigaaka nekaa manaa. Naakamaa pietura - Oslo stasjon. Liela! Un - ar daudz smeekkeetaajiem, bet taa jau droshi vien galvaspilseetu liksta. Sseit uzturos tikai 30 min, bet naakamajaa viucienaa ir numureetas vietas. Seezzu blakus baardainam kungam, kurss brauciena saakumaa aktiivi cirkulee peec maiziiteem, dzeerieniem un citur, kaa arii - runaa angliski. Es baudu savu jasmiinu teeju un ekotoksikologgijas pierakstus. Mmm. Diezgan laba komnbinaacija, ja nnem veeraa, ka aiz loga ainavas vairs nav tik gleznas - izaardiiti izcirtumi un nelieli kalninni, dazzi ezerini. Paarsteidz vien dazu iezu atsegumu kraasu bagaatiiba un tas, kaa norveeggi prot buuveet tunellus. Un tagad, peec 14h esmu Kristiansand, kurai apkaarteejaas lielaas pilseetas ir taalaak kaa brauciens uz Daaniju. |
5/11/10 01:13 am - Somas, somas...Vai jau teicu, ka man nepatīk dienas PIRMS, it sevišķi, ja tās saistītas ar somu kārtošanu?Tā kā bieži vien ir šis untums - sakrāt inerci pēdējam mirklim, tad nu čakli šobrīd pošos vēl joprojām rītdienas 14h braucienam, kurš sākas.. hei, jau ap 5.oo no rīta! VARENIII. Bet, pa starpai, šodien pabeigts norvēģu valodas kurss. Tagad smērēju ļoti norvēģiskas pitasmaizītes ar Hvitost un citiem labumiem, un štukoju, kurā kabatā tās vislabāk varētu ietilpt. Šito mums ģeometrijā diemžēl neiemācīja. Ģeorallijā arī ne. Toties maisiņos saiņot es protu visu itin labi (un tos atstāt..iepriekšējās nometnēs?), ja tikai to maisiņu būtu :) Šeit gan labāk derētu kastīte. Tātad, secinājums ir viens: pulkstens vēlu naktī esmu spējīga rakstīt esejas par maizītēm. Toties norvēģi bez slēpēm nevar iztikt pat vasarā: šodien redzēju vienu uz slēpēm ar ritentiņiem, sparīgi slēpojot pa asfaltu kopā ar draugiem, kas skrēja dienišķo distanci. Viņu spēju skriet un sarunāties, turklāt šajā reljefā, kur iešana vien prasa fizisku piepūli, nudien apbrīnoju. Bet norvēģis... norvēģis skrien, satiek pa ceļam draudziņu, skrien un runā, pusstundu, stundu. Gadās vakaros redzēt arī tādus, kas apstājas, lai aprunātos, un tad skrien tālāk, bet tā ir cita sērija. Iespējams, ka tas ir tikai mans, trenažieru zāles iemītnieka, šaurais skatījums, bet šī kalnu iemītnieku suga nudien ir fenomenāli izturīga, arī pret picām un alkoholu. Jā, un beidzot arī māllēpes ir manā kadru kolekcijā, bet šīs bildes būs vēlāk, jo - pagaidām atā uz 2 nedēļām (Oslo, Kristiansanda, Bergena un Stavanger & lieliska ex-skolas biedru kompānija & 17. maijs). Ticiet arī jūs, ka atradīšu arī laipnus CS hostus :) |
5/9/10 07:11 pm - n'StuffJa nu es pirms laika apbrīnoju tos, kuri ir tikuši pie autovadītāja tiesībām, nu ir laiks apbrīnot tos, kuri uzrakstījuši bakalaura darbu: ar to visu, kas darāms un saplānots, nevedas un nevedas šī lieta, kā arī intereses strāvo dažādos virzienos. Eļļu ugunij piemet komentāri par to, ka, iespējams, varētu rakstīt tikai maģistra darbu, kā jau Norvēģijā.Šorīt no rīta sadomāju, ka brokastis nebūs Brokastu kvinoja (parasti pielāgota manai gaumei, t.i., ar melleņu ievārījumu, un nevis augļiem), bet gan nepieciešama maize. Rupjmaize laiciņu kā pievārēta, tad nu cilpoju uz veikalu, kurš nu šoreiz vaļā ir arī svētdienās. Par samērā saprātīgu maksu - tikai divreiz lielāku kā ierastais maizes klaipiņš jeb, noapaļojot, kādiem 80 santīmiem, iegādājos 2 "fransk baguetter". Lieliskākais šim produktam ir tas, ka vēl 10 min jācep cepeškrāsnī, lai iegūtu kraukšķīgu, siltu un itin patīkamu maizi :) Saulainais laiks turpina būt interesants. Vismaz nesnieg, tomēr temperatūra turas ap 9 grādiem. Tuvāk pavasarim. Šodien izmantoju iespēju un apsveicu Māmiņu otroreiz Mātes dienā - pa latviskam, jo Norvēģijas Mātes dienas sveicieni, kas tika atzīmēta pirms pāris mēnešiem, jau pie viņas tika aizceļojuši. Vēl man ir pavisam, pavisam jauns hobijs: ik dienu lasīšanas starplaikos nopētīt visu savu mantu krājumu, parmīt pāris smagu domu par koferu kapacitāti un to, ka nav svaru, un, iespējams, kaut ko vajadzētu nogādāt citdā ceļā mājup, un atkal nodoties jaukajai (jaukajai?) lasīšanai. Domāju, ka šajā semestrī piebeigšu vismaz kādu mācību grāmatu. :) |
5/8/10 07:00 pm - LiteratūraJa tik tikko likās, ka laika līdz eksāmeniem un vispār ir atliku likām, tad nupat, aplūkojot literatūras un darbu līdz eksāmeniem provizorisko sarakstiņu, saprotu, ka joki mazi un nez, nez, kā nu būs ar tā visa izpildi. Esmu ķērusies pie Tietenberg & Lewis (2009) Environmental and Natural Resource Economics grāmatas lasīšanas, un diemžēl pēc lieliem pūliņiem tā joprojām ir tikai pusē. Ar pārējām grāmatām bija vēl interesantāk - dodoties pagarināt, man vienu atsavināja, jo uz to jau esot rinda ar gaidītājiem. Tieši tajā mirklī, kad man būtu laiks to lasīt, he - jo mācību laikā izdevās pievārēt tikai pirmās 2-3 nodaļas.Bet, kā mani te Andrē un citi mācīja, vajag paļauties uz lekciju pierakstiem. :) |
5/5/10 01:07 pm - Sveicieni 4. maijā( maijs ir pavasaris? ) |
5/3/10 12:31 amTrondheima ar riteni un Folkemuseum - check!Aptuveni 7h šodien krustu šķērsu pa vēl neiepazītām pilsētas daļām, un, hm, nu varbūt šī pilsēta tomēr ir neeeedaudz (nedaudz?!) lielāka kā Liepāja. Tomēr nešķiet lielāka kā Rīga. Maršruts downhill, kad abas rokas sažmiegušas bremžu kloķus līdz pēdējam un uphill - minoties pārāk cītīgi, kad šķiet, ka - kājām nebija ātrāk?: liekas nedaudz savāds, jo ritenis it kā domāts braukšanai, bet deva adrenalīna un Kas Citādāks noteikti garantēts. Jā, un lieliskas ainavas ar fjordu arī. Brīvdabas muzejs (70 mājas, pilsētasun lauku sektōri, dažas pat atvērtas) ir arī ar savu pārsteigumu - izdomājam sagaidīt Guided tour lai uzzinātu kādu interesantu detaļu vairāk, un.. pēc pēkšņa jautājuma "No kurienes tad jūs?" izrādās, ka pārējie 3 tās dalībnieki arī ir latvieši. Sevišķi daudz vairāk apmeklētāju arī nemana. Beidzot uzzinu māju jocīgā logu izvietojuma iemeslu: gan stikls bija dārgs, gan par tiem kādreiz bija jāmaksā nodokļi, tādēļ apgaismoja svarīgākās vietas, reizēm pat tos aizbūvēja ciet vai pārvietoja utt. Baznīcās logi bija tikai vīriešu pusē (jo puses bija šķirtas), lai viņi labāk varētu (iemācīties) lasīt, bet sieviešu puse bija uz ziemeļiem.. jo ja nu tiešām no ziemeļiem nāk viss ļaunais, lai sievetes no tā var "vīrus, kas tai laikā kaut ko ar savu dzīvi varēja iesākt, aizsargāt". Gandrīz labs risinājums. Aizriteņots vēl līdz Trondheimas Mazajai nāriņai un jahtu novietnei un gandrīz neticami, ka šobrīd te var sarīkot pikniku, jo vēl nesen bija ziema & ledus visur. Vēsums nedaudz vēl palicis, bet saules gan vairāk. Starp citu, vakar vēl sniga :) Izdodas novērot kā paceļas dzelzceļa tilts, lai lielāko laivu piestātnē kanālā/upē ielaistu jahtu - apbrīnojami, gandrīz 90 grādu leņķī. Pēkšņi mūs atkal kāds uzrunā latviski! Šis izskatās vairāk pēc ceļotāja, nevis Trondheimas iemītnieka vai studenta kā iepriekšējie, tomēr - arī te darba meklējumos; šobrīd nonācis no "kalniem lejā" izžāvēt guļammaisu. Un atstopējis! Vēl neliels līkums gar fjordu un mājup uz lieliskajām Morisa sāļajām pankūkām kopā ar vēl 2 vācietēm, kuri lieto izcilas frāzes kā "I was forget" un "lektures is shit". :) Arī vakar ēdām tortillas & tējojām pie manis līdz 23iem, tātad - kārtējais lieliskais vakars. Rīt vēl nedaudz norvēģu valodas un liels, liels prieks, ka mācības teorētiski beigušās. |
4/30/10 12:27 pm - MaestrōKad devos uz šejieni, speciāli tiku pie vēl viena konta - stipendijai eiro valūtā pagādāju Maestrō Noredā, no kuras šeit it kā naudu varu izņemt bez komisijas Minibankās jeb bankomātos - konvertācijas procesā gan zūd apmēram tikpat liela summa. Kad nupat vēlējos pasūtīt visas nepasūtītās biļetes: jūnijā uz mājām, atpakaļ no Dienvidnorvēģijas maijā, uz Berlīni, secināju, ka.. manu Maestro par Mastercard neviena no lidotājkompānijām un nsb.no neuzskata, lai gan uz kartes skaidri un gaiši rakstīts, ka tā pieder to saimei. Savukārt Visa konts patrāpījies gandrīz tukšs. Tā nu - tiku pie biļetēm no Rīgas uz Berlīni, un tas arī viss.Nedaudz palauzot galvu, pārskaitīju savus EUR uz otru kontu, ha, un nākamajā dienā tie bija klāt. Tagad man ir... biļetes no Berlīnes atpakaļ (woohoo! es dodos uz Berlīni! :) ), bet joprojām nav uz Rīgu vai Trondheimu :D Un, galu galā - kas tās ir par summām par transakcijām ar karti? Plus - visa ceļošana kopā sanāk neapmierinoši izmaksas līdzi nesoša. Toties mana kursa biedrene, ar kuru rakstījām darbu par ekōtūrismu, ir iedvesmojusies un nu uz mājām Oslō no šejienes dosies ar kājām, kopā ar draugu. "It'll take us a week or so. Maybe you want to join us? And then you could hitch-hike from Oslo to Latvia." Hell yeah, un savas trīs somas pa pastu :) P.S. Šodien pēdējā lekcija & man beidzot ir fotomašīn! Viu viu |
4/24/10 11:07 pm - RussbuksaSavilku savas jaukās pavasara drēbes (jo ārā tak saule), atrastās saulesbrilles, un devos uz minēto vietu. Necik tālu, un par sevi atgādina aizmirstā sporta kluba kartiņa un jaukais ziemeļu (kurš te minēja piejūras klimatu?) pavasaris - salst. Atgriežos. Vai jau minēju, ka kaimiņiene sākusi mazgāt traukus? Un dara to visai aktīvi. Pa manu prombūtnes laiku viņai problēmu sagādā uz galda saulītē stāvošie tomāti. Saku, ka ir ok, ja tos pārvieto un tad slauka galdu (slauka galdu! brīnumi notiek. un tagad tomāti gozējas uz sarkana šķīvīša, mm)Dodos tālāk vēlreiz. Izvēlētais apkārtceļš izrādās visai interesants - var kārtējo reizi pavērot norvēģu mītnes, es pat izvēlētos kādu greznāku vārdu, bet ceļa lielāko daļu saule spīd acīs tā, ka redzu tikai gaismu & ceļu zem kājām. Un, izrādās, nonāku turpat, kur katru dienu. Tālāk ir neliela atšķirība - pie uni, milzīgā placī/ielejā sēž/tusējas/spēlē volejbolu un basketbolu kādi simts cilvēki, visi sarkanās biksēs, uz kurām ir Norvēģijas karoga uzšuve, balti uzraksti: russbukse. Izskatās apmēram tā: http://i31.tinypic.com/o05o46.jpg Izrādās, viņiem ir daudz foršākas izlaidumu tradīcijas nekā mums (un varbūt arī zviedriem, kuri uni izlaidumos braukā apkārt un kliedz): mēnesi pirms vidusskolas beigšanas viņi visi sāk ballēties šajā ietērpā, savukārt gadu pēc - uz vienu dienu atkal te satiekas un svin. Un KĀ svin! Tipiska norvēģu ballīte ir daudz cilvēku, kas staigā apkārt no vienas vietas uz otru, ir diezgan priecīgi un skaļi, čaļi parasti skaļi kopīgi [starp dzied un kliedz-auro?] kādu dziesmu ar aptuveniem vārdiem, un kņadu var dzirdēt tālu. Un, jā... nav brīnums, ka sporta klubā ir maz cilvēku ;) BET! Atklāju, ka es varu gandrīīz iesēsties špagatā ^.^ Tagad man gan sāp kreisā kāja/saites, bet kas gan tas ir. |
4/24/10 11:47 amĀrā ir brīnišķīgs laiks un ap +7, un ziņo, ka Rīgā pat esot palicis mazāk. Toties... šeit nav motociklu sezonas atklāšana, tas, un vēl nedēļa ar mācībām, kā arī Trondheimas izpēte, ir mana prāta nodarbinātības iemesls šobrīd.Šo piektdien beidzās Ekotoksikoloģija - vēl pēdējais praktiņš jāpabeidz arī modelēšanā, nedaudz vairāk palicis Enerģijā&sekās vidē, kuru gan es labprāt būtu redzējusi beidzamies jau sen. Arī Vides ekonomikai ir course wrap-up lekcija, bet EiT nākamnedēļ ir prezentācijas, būtībā - ieskaites. Ir izkrastalizējies jauks plāns izbraukāt Dienvidnorvēģiju, vairāk šobrīd uzsvars sanāk uz pilsētām un cilvēkiem. Uz Tromso laikos, kad tieku, biļetes joprojām ir padārgas, tāpēc par to vēl domāju. Un kaut kad ir jāiegādā biļete atpakaļceļam :) Štukoju vēl, vai turpināt meklēt kompāniju ar prāmi, vai tomēr taisīt nelielu quiz: kā mantas novērtēt uz 20 kg (pieņemot, ka vairāk kg par vedamo normu nav) un sagrupēt pa 3 somām :D Bet vispār - štukoju, ko pagatavot no zirņu miltiem un plānoju iet uz Idrettsbygget. |
4/16/10 08:26 am - MatlabMatlabMatlabŌ, pie mums atkal ir ziema.Vai varbūt Īslandes vulkāna pelni snieg? Man šodien, pēc 40 min, ir lielais KD programmēšanas priekšmetā. Nuuuu tad! Jāiet lūkot, cik interesanti būs. Norises vieta: datasal VEGAS. :D |
4/14/10 05:35 pm - VideōVai atceries, Imantā pie tenisa kortiem pavasaros auga māllēpes? Dzeltenās galviņas stīdzēja pretim saulei pie pašām žoga restēm, starp košumkrūmiem, un vienmēr tās meklēt bija viena no pavasara gaidīšanas rotaļām. Vai atceries... tas bija pirms... jau 15 gadiem! Kādu brīdi tur neesmu manījusi saulainās jaunkundzes.Toties pirmdien, dodoties uz Dragvoll, dzeltenie punktiņi ceļmalas sūnās un akmeņos bija viena no pirmajām lietām, kas iekrita acīs. Un cik daudz! Vēl ātrāk šeit, šķiet, par visiem krokusiem un sniegpulkstenītēm, jo tās noteikti arī te var atrast - domāju. Gandrīz šīs skaistās puķes tiku aizmirsusi, ja ne.. ja ne ap pieciem tagad būtu gaišs laiks un ja ne tās augtu tieši te. Vēl kāda lieliska lieta, kas apburoši iederās ainavā ar norvēģu sarkanām mājām ar baltiem logurāmjiem un vēl joprojām - šai - velēnu jumtiem, un tumšu debesmalu, un kalniem - varavīksnes arka pāri. Savukārt, atpakaļ nākot, piefiksēju pirmo gājputnu kāsi - nez, vai tie bija dienvidi vai Ziemeļpols, tik labi neorientējos, bet v veida formu putni veidoja lieliski. Šodien uzzināju, ka Avrami vienādojumus var izmantot ne tikai metalurģijā (nucleation), bet arī bioloģijā, lai aprakstītu S-veida augšanu. Jei. Un, lai šo visu skaistumu saglabātu, joprojām ilgojos pēc kameras - pēdējās dienās ir pārpētītas n lapas. Lemjot par "vai šo" un "bet varbūt šo", nolēmu, ka tomēr ir krīze, un neskriešu tik ātri ar tehnikas attīstību savos īpašumplauktos un nolēmu ka par labu salīdzinoši lētākam variantam ar vairāk iespējām, nekā bija līdz šim - ceru, ka būs arī ērts un labs. Manā plauktā sēž zirņu milti un daļēji atrod pielietojumu. Vispār tāda forša lieta :) Joprojām visus draudziņus izbrīnu ar griķiem. Nav redzējis neviens! |
4/11/10 09:43 pmJa Rīgā aiz mana loga bļāva kaķi, tad šeit - cilvēki, kas ballējas, par laimi man - dienas laikā.Un jau šodien 10.oo mums ar EiT superkomandu bija grupas sanāksme/darbs Industriālekoložī grupas telpā, augstu, 5. stāvā Dabaszinātņu ēkā. Visa starpā uzņēmām grupas bildi uz balkona/terases uuun - lai gan no rīta internets ziņoja, ka Trondheimā ir 3 grādi, arī manā īsroku blūzē bija it silts. Jā, arī šeit tiek konstatēts pavasaris. He. Jocīgi, ka es kā netraucētas dabas mīļotājs un vides students, ar visām jaunajām un vecajām gudrībām to neklasificēju kā trokšņa, un pat ne gaisa piesārņošanu, un jocīgi, ka man pavasara sākums nesākas ne ar pirmo gājputnu, tauriņu (tā varbūt vairāk ir vasara; lai vai kā, redzēts 30.03.!), dullo cilvēku kreklā, krokusiem vai pat Lieldienām - mans pavasaris vismaz jau pāris gadus ir pirmais motocikls ielās. Jā, iespējams, tas mazliet ir saistīts ar sniega kušanu, tomēr vislabāk to prognozē tieši viņi. Rīga mani bija apsteigusi (un klusos vakaros joprojām atgādina vasaru), tomēr šeit... tā bija viena no pirmajām piefiksētajām lietām. Un es vēl šaubījos kalnu dēļ. :) IR! *Un reizēm Ziedonis var būt soli priekšā Vācietim. Un JAU svētdiena. |
4/10/10 11:24 pm - Atpakaļ TrondheimāFantastiskas brīvdienas Rīgā: satikti tik daudz cilvēki, ka gandrīz būtu jāsaskaita, vislielākais prieks par tiem, kuriem uzskrēju nejauši un kuri nesatikti sen, pārējie - jūs esat manā sarakstā, kad atbraukšu jūnijā, datumus var sākt rezervēt un ieplānot. :)Paspēju aiziet gan pie ārstiem, gan uz teātri, gan uz fakultāti, gan ciemos, gan raudzībās, gan svētkos, gan padejot.. gan uz dažu veikalu un sapirkties līdzņemamās lietas tirgū - mmmm, atmosfēra, smaržas un cenas! Lieliskiiii. * No rīta vēl pagūstu ieceļot pie ōmas un sasveikt dzimšanas dienā ar torti un norvēģu saldumiem. Trešā dzimšanas diena, ko apmeklēju. :) Atvadas ir sarežģītākas: gribas atpūsties vēl, nepadarīti daži darbi un tomēr Rīgā ir siltāk cilvēku un pavasara saulītes dēļ. Tomēr.. man patīk lidot, un zinu, ka šeit un tagad ir Mana vieta. Lidostā izošņāju visas smaržas, atrodu Īstās, kā arī ar mangō aromātu un pat dažādas citas interesantas, kas atgādina zināmus aromātus/atmiņas. Interesanta šķiet pat Coco, kas ir kas nebijis. Izrādās arī, ka rokas bagāžā var likt visu, kas nav šķidrs (tātad, arī tur tiek satilpināts ēdiens: bija doma tur salikt arī labi smaržojošo tēju, kuras līdz šoreiz ir daaaaaudz, aizpildīts plauktiņš kā likts). Nolaišanās ir kurioza - ne vairs fjordā, bet kaut kur citur (nomainīts skrejceļš, vai?) un pēc bagāžas saņemšanas apsargi/policisti pārbauda pases un vaicā, vai mums te ir darbs vai kā citādāk. Wtf? Galu galā, nokļūstam transportā uz pilsētu: izrādās, Flybussen biļete der arī parastajos busos. Bet ar viucienu&kājām vienalga būtu lētāk, taču..lielie pārtikas koferi apgrūtina. Gaišā dienas laikā iebraukšana pilsētā ir gluži citāda, daudz svešu un acij tīkamu vietu; sniegs izkusis, straumītēs gar ceļa malām kūst vēl pēdējie ledusblāķi. Mājās ir kārtība! Wooow! Un nepāliete stāsta, kā kāds draugs slēpojot pamatīgi salauzis kāju. * Un viss, kur es devos, man teica: es esot nogurusi, tā nu vēl vairāk koncentrējos uz mieru. Atklāju savu krāsaino astrālo ķermeni un ir jaunas idejas. Atklāju jaunas aizraušanās. Kā šo dziesmu. |
4/10/10 10:17 pm - Atpakaļ TrondheimāFantastiskas brīvdienas Rīgā: satikti tik daudz cilvēki, ka gandrīz būtu jāsaskaita, vislielākais prieks par tiem, kuriem uzskrēju nejauši un kuri nesatikti sen, pārējie - jūs esat manā sarakstā, kad atbraukšu jūnijā, datumus var sākt rezervēt un ieplānot. :)Paspēju aiziet gan pie ārstiem, gan uz teātri, gan uz fakultāti, gan ciemos, gan raudzībās, gan svētkos, gan padejot.. gan uz dažu veikalu un sapirkties līdzņemamās lietas tirgū - mmmm, atmosfēra, smaržas un cenas! Lieliskiiii. * No rīta vēl pagūstu ieceļot pie ōmas un sasveikt dzimšanas dienā ar torti un norvēģu saldumiem. Trešā dzimšanas diena, ko apmeklēju. :) Atvadas ir sarežģītākas: gribas atpūsties vēl, nepadarīti daži darbi un tomēr Rīgā ir siltāk cilvēku un pavasara saulītes dēļ. Tomēr.. man patīk lidot, un zinu, ka šeit un tagad ir Mana vieta. Lidostā izošņāju visas smaržas, atrodu Īstās, kā arī ar mangō aromātu un pat dažādas citas interesantas, kas atgādina zināmus aromātus/atmiņas. Interesanta šķiet pat Coco, kas ir kas nebijis. Izrādās arī, ka rokas bagāžā var likt visu, kas nav šķidrs (tātad, arī tur tiek satilpināts ēdiens: bija doma tur salikt arī labi smaržojošo tēju, kuras līdz šoreiz ir daaaaaudz, aizpildīts plauktiņš kā likts). Nolaišanās ir kurioza - ne vairs fjordā, bet kaut kur citur (nomainīts skrejceļš, vai?) un pēc bagāžas saņemšanas apsargi/policisti pārbauda pases un vaicā, vai mums te ir darbs vai kā citādāk. Wtf? Galu galā, nokļūstam transportā uz pilsētu: izrādās, Flybussen biļete der arī parastajos busos. Bet ar viucienu&kājām vienalga būtu lētāk, taču..lielie pārtikas koferi apgrūtina. Gaišā dienas laikā iebraukšana pilsētā ir gluži citāda, daudz svešu un acij tīkamu vietu; sniegs izkusis, straumītēs gar ceļa malām kūst vēl pēdējie ledusblāķi. Mājās ir kārtība! Wooow! Un nepāliete stāsta, kā kāds draugs slēpojot pamatīgi salauzis kāju. * Un viss, kur es devos, man teica: es esot nogurusi, tā nu vēl vairāk koncentrējos uz mieru. Atklāju savu krāsaino astrālo ķermeni un ir jaunas idejas. Atklāju jaunas aizraušanās. Kā šo dziesmu. |
3/30/10 10:48 pm - 2. dienaUn šodien.. gadījās nokavēt SP sēdi/atvērto durvju dienu sākumu (bet tur vienalga nebija tik daudz to, ko pacienāt ar Kvik lunsj), jo cepu Zandai torti :)Un tā nu, sasveikts ar apaļām mīnus septiņpadsmit (jo visiem pienāk vecums, kad sveces ir deficīts) svecītēm sasveikts, nopriecājos, ka gaviļnieks man pievienojās un devāmies iepazīt ĢZZF brīvdienā, bija doma par ideju talku, bet uz to (žēl...), bet nepaguvām. Toties ir lieliski. Lieliski. Satikt cilvēkus un aprunāties, un smaidīt, un atminēties visādus sīkumus (izņemot to, ka mājās smaržo un šķietas tāpat kā iepriekšējās Lieldienās). Rīgas nami joprojām liekas monumentāli, un 70 santīmi par transportu daudz: e-talonu senči (šķiet) kkur noslēpuši, pie riteņa netiku šodien, un ar kājām gan arī vairs neriskēju iet: attālumi tomēr lielāki nekā Trondheimā (kaut arī kalnu nav) un ap 21iem miegs uzvar; lai gan vakar varonīgi tiku no Avotu līdz Kuldīgas ielai. Jauna fīča: kafejnīcās var tikt pie bezmaksas ūdens, bet RnR tas ir foršāks (Venden ar citrōnu), bet Chilli Picā karsts ūdens krūzītē pēc ļoti īpaša lūguma... Un Dailes Teātris: Ka tavu tēti nedaudz sapurina un nedaudz iepriecina. Pirmās rindas mazajā zālē ir lieliskas, kaut arī redze ir jūtami cietusi mācību procesā - visu laiku gribas uzskriet uz skatuves un atņemt tai meitenei sarkanās zeķes ar šleifītēm. Nez, ko viņi dara ar tiem, kuri kāpj uz skatuves..zonas? |
3/30/10 10:04 pm - Lieldienu brīvdienaaaaas!Ne jau par to, ka svētdien nevarēju aiziet gulēt, bet - cikos pirmdien celties? Ar stundu PIRMS pietiks? Lidosta maza, zinu, kur ir reģistratūra, viens cilvēks jau kļūdījies arī par mani :)Pamostos 7 un par brīnumu pēc 2. modinātāja signāla. Koferis ir sapakots. LIELS (nekad nebūtu domājusi, ka tie tiešām BŪS 20 kg). Tagad tikai ir uzdevums tikt līdz vilcienam: kāds km jau ir, lejup pa 2 kalniem, pa mazajiem akmentiņiem, jo sniegs ir pakusis. Sajūta, ka velc pa granti, bet īstenībā tas ir kas asāks: skaņa griež ausis no rīta & ritentiņi cieš. Toties - smagums veido labu inerci, žēl, ka nav 4 riteņu un nevar novizināties lejup. Nenokavēju vilcienu un... iegādājos biļeti līdz Hell, kas ir pietura pirms. Reģionālajā vilcienā patīkama balss norvēģiski piedāvā tēju, kafiju un vēl šo to, nosauc pieturas tad, kad vilciens jau apstājies. Konduktori izkāpj ārā, lai pamātu karodziņus. :) Kad Hell pieturā taisos kāpt ārā un man taisās (konduktore) palīdzēt ar koferi, notēloju svētu sašutumu par to, ka tā nav lidosta, un man atļauj aizbraukt līdz lidostai... 2 minūšu attālumā, tā pati cena. Un man ir suvenīrbiļete ;) *** Smaidu. Smaidu iečekojoties, lidojuma laikā (lai gan glōrijas vairs nemana - vietu dēļ). Smaidu ejot šeit pa ielu. mmm, laime? *** Uzlidojam virs mākoņiem. Spīd saule, protamsprotams! Tuvāk galamērķim: nolaižamies zemāk. Esam starp Cirrus un Cumulostratus. Fantastiski un sirreāli; starp diviem slāņiem & mākoņu ainavām... iztēlei un redzei ir, kur aizķerties un pat klupt. Vēl zemāk. Pa baltumu kādu laiku... vai pilots redz? Neatstāj doma par lidmašīnām tuvu, bet - nevienu neredz. Vēl zem mums paliek dažs labs kunkuļains Cumulus, bet.. jau redz zemi. Līdzenu, līdzenu. Ahh. Rīgas ielas. Platas, un nespīd starp māju spraugām un pāri mājām kalni, bet nebūtu jau ar, pa kurieni: mājas ir milzīgas. Pamani pēkšņi plašumu horizontāli un vertikāli, un sīkākās arhitektūras detaļas, un ir TIK skaisti. Dodos uz 1) Maximas ķīmisko tīrītavu 2) 5. debess pusi Avotu ielā, jo trekinga apavi, kas berž, nav patīkama lieta. Un, protams, pastaiga & ūdens centra RIMĪtī, jo Rīgā jau no krāna nedzersi... ai, skaisti. Un pa ilgiem laikiem tik krāsaini cilvēki - saskaņotām šallēm ar zābakiem/cepurēm/somām/cimdiem. Un spilgti! Joy!!!, un Andaa dungā visādas rok un nerok meldijas. :) |
Powered by Sviesta Ciba