6/9/10 12:14 pm - Trondheimas saulrietiLabi, ka ir draugi, kas tevi izvelk ārā, kad jāmācās eksāmeniem. Jo ārā... ir tāds gaišums, svaigums un zaļums. Nonstop. Moriss gan mani sākumā pārbiedēja (sagaidot ar ļoti latvisku "Sveiki!"). Trijatā izmetām loku gar visiem grillētājiem, jo Trondheimā tie arī ir viena parādība, kas nāk līdz ar pavasari... visos zaļajos pleķīšos. Ja neskaita tos, kur kāds jau sauļojas. Vai grillē. Anyway. Pļāpājām, sapņojām par Midsummer un citām lietām. Izdomājām, ka var palūkoties saulrietu: paņēmām segas un uz studentpilsētiņas vietējo pakalniņu... savukārt tur - priekšā jau pāris jaunēkļu ar dīvānu & alu. Alus, starp citu, 0,3L pudelēs (wtf?). Skats - fantastisks... vien nedaudz pavēss un zinām, ka saule pēc kādām 2h atkal lēks un īsti tumšs jau nepaliek. Saulrietu nedaudz pārtrauc pēkšņs salūts: Trondheim Rosenburg Stadium šovakar uzstājas KISS. Mūziku nedzird, bet salūtu TIK gaišā laikā redzējusi nebiju.  |
Mazās Mijas pasaules gaitas
jeb pa pasauli ar Susuriņu
6/7/10 10:59 pm - KoffortenKatru dienu vismaz reizi no loga/ceļa puses atskan pēkondārdoņai līdzīgs troksnis: kāds velk savu koferi uz autobusa pieturas/koju pusi. Dodas mājup.Šodien iedvesmojos un sametu pirmās mantas somās, saliku vienu uz otras un secināju, ka nemaz i tik smagas nav.Forši! Varēšu aizvest mājās vairāk Banana palegg un varbūt pat brūno sieru :) Varbūt jāiekrāmē kāds norvēģis ar, kas zin, noderēs valodu atkārtojot. Vispār - mācos savam briesmīgākajam eksāmenam... Priekšpēdējais. Vides un cilvēka riska novērtējumu īpašības un specifiku var īpaši labi apgūt sarkanās kleitās, kā šovakar novēroju. Un protamsprotams, ar šokolādi. Daaaaudz šokolādes. Kā arī - lai dzīvo sausmaizītes! Ņemu atpakaļ vārdus, ka sausmaizīte nav maize un ēdu bez sviesta. Jā. :) |
6/6/10 05:05 pm - BaznīcaTik tikko atgriezos no baznīcas apmeklējuma (lieki piebilst, ka neko tādu parasti nedaru... pat ekskursijās). Tās pašas, uz kuru uzaicināja Džonijs.Tātad, šorīt sapucējos un pamodos pat samērā laicīgi (un nolūzu uz vēl 2h), satiku Džoniju, un kopā ar viņa "brāli un draugu" Džonu un viņa māsām (par asinsradniecību gan pārliecināta 100% neesmu) Evu un Matildu devāmies uz baznīcas..telpām?..centrā. Bijām gan laicīgi, bet pa ceļam šie vēl paspēja izrāties ar pāris min kavējošajām meitenēm, kā arī uzvaroši paziņot man, ka "Vakar mana valsts sakāva tavējo. Jā, iesita 10 vārtus!" Džonijs smaida. "Ā, tu esi no Latvijas? I am not sure if you like football.." pēkšņi top skaidrs Džonam. Jāpiebilst, ka ganieši ir lieeeeli futbola fani. Saku, ka man patīk uzspēlēt futbolu. Baznīcā meitenes mani pierunā sēdēt koristu vietās teju pašā priekšā, sānos, jo tur būšot vēl cilvēki, kas nedzied, bet sēž un klausās. Unless you feel uncomfortable, Mazliet uncomfortable jau jūtos, bet piekrītu. Koris ir lielisks. Gan tikai viena baltādaina meitene. Pēc pirmās dziesmas visi sāk skaļi murmināt un klusi kaut ko dziedāt - lūgt, slavēt... pēc otrās vai trešās visi sen jau dzied korim pilnā skaļumā līdz un dejo. Dziesmas laikā aktīvākie aizdejo līdz skatuvei. Ik pa mirklim kāds no koristiem vai publikas pasaka īsu sprediķi/lūgšanu, paaicina uz citiem baznīcas pasākumiem, bet pēc kāda laiciņa pie runas tiek viens cilvēks, kurš arī turpina. Pāris reizes runas laikā pareklamē otra mācītāja grāmatu arī :) Faktiski, tīri sakarīgs sprediķis un pat atšķirībā no visām pierastajām kristiešu ciešanām, iedvesmojošs - nobeidz ar aicinājumu domāt un krāt pozitīvas domas, piekrāt pilnu prātu ar tām, lai velnam tajā nebūtu vietas. Tomēr paši interesantākie salīdzinājumi ir ar visiem kārdinājumiem u.c., jo sprediķis ir par paškontroli un dvēseles (gara) augļiem... sēžu, klausos un velku paralēles ar sen dzirdēto Budisma un emocionālās inteliģences lekciju. Ir, ir! Un lektors arī še labs. Paņēmis līdzi maisu ar pagarinātājiem un lampiņu, un stāsta, ka slēdzis ir Dievs, gaisma ir Kristus un mēs spīdam, ja mūsos ir viņa gaisma (vai ko tādu), un visā vadā ir "gara augļi", vads ir viens, un tomēr, tas sastāv no vairākiem augļiem.. vienu atņemot, kaut kas zūd utt. Un visa publika ik pa mirklim visas runas laikā tik saka: "Yes! A-men! Yes Lord! Yes Christ" utt. Katrā ziņā, runa ir labi būvēta. Blakus sēdošā jaunkundze gan ik pa mirklim smejas par piemēriem par ēdienu, piem. "Un ko jūs darītu, cik daudz jūs ēstu, ja tagad baznīcā būtu bufete?". Pieņemu, ka viņa ir izsalkusi. Mani savukārt sasmīdina piemērs par to pašu paškontōli, kas tiek piemērots dažādiem ļaudiem: jaunām meitenēm, kurām ir īsi svārki, kurus tās cenšas novilkt zemāk (aka uzprasās), veciem vīriem, kuriem jāsaprot, ka nevar vairs tik daudz skriet (un vēl kādi daudz piemēri). Vēl apkārt bizenē nenormāli daudz bērnu, bet pēc aptuveni pirmās stundas tie tiek sakabināti pie virves un, mūzikai skanot, dodas uz svētdienas skolu. Jā. Un ļoti sirsnīgi un atvērti cilvēki. Plus - lielākā daļa iepazīstas. Daži saka, ka varu droši nākt vēl. Un ļoooti smuki saģērbti visi. Noteikti jāatzīst, ka āfrikas izcelsmes sievietes ir ļoti izskatīgas. |
6/5/10 04:45 pm - Rīta sveiciensTrīs.*** Nu jau es nejutīšos pārsteigta par vēl. |
6/5/10 04:18 pm - Rīta sveiciensTagad plikie jau ir divi. :D |
6/5/10 03:54 pm - Rīta sveiciensTas, ka ar brīnišķīgo sesiju (un, manuprāt, ne tikai tā ir vainojama...) esmu izjaukusi dienas režīmu un mostos pārāk vēlu, vēl būtu nekas.Vairāk mani uztrauc tādas sadzīviskas problēmas kā zobupasta, kas ir teju beigusies, bet jānodzīvo vēl vairākas dienas (ar smaidu!) un tas, ka tie eksāmeni patiesi būs jāraksta. Par spīti visam, neiziešanu no mājas un nobarikādēšanos savā pasaulē man sanāk piekopt lieliski. Nav ne vainas. Šodien, piemēram, pamodos gandrīz tikko. Viss, kā nākas, atveru logu, saulīte, zila debess, zaļi koki, tikai tur - pie pretējās mājas, pretī maniem logiem (~10m), zālienā - viens sauļojas puspliks. Nu labi, nesauļojas, bet lasa, kas tas pats vien ir. Labrīt, Trondheima! :D Līdz šim varēju šad un tad vērot tikai pretējos kaimiņus pie rakstāmgaldiem... Norvēģu un ne tikai atklātība, ja neparādās sarunās, parādās citur. Vecpilsētā ir rinda ar mājiņām, kurām logi ir nedaudz aptuveni vai zemāk kā acu augstumā un ietve ir ļoti šaura. Lūk, un tieši šiem logiem visbiežāk nav pielikti vai ir pielikti ļoti smalki aizkari. Lai gan cilvēkus istabās redzējusi neesmu, vērot omulīgos interjerus var ļoti detalizēti un gluži aizraujoši. |
6/4/10 02:16 pm - Ceļojuma II daļa( Bergen-Stavanger ) |
6/2/10 04:40 pm - MiegsNaktis te ir kaut kas neiedomājams. Pēc 23iem vēl nav pārāk tumšs (un 23os ir joprojām gaišs), un īsi pēc tam jau sāk kļūt gaišs. Respektīvi, ja nedodies ļoti ātri gulēt, miega trūkums ir garantēts, un šonakt pēc ļoti ilgām mocībām pirmo reizi mēģināju aizmigt ar ko tādu uz acīm (gan ne tik elegantu, jo pie savas tiku NSB aka vilciena iedotajā paciņā, he).Rezultāts: no rīta atkal pamostos krietni pāri 12iem, droši vien gaismas, siltuma un aizmigšanas laika dēļ + maska ir kaut kur pazudusi. :) Bet - success! Šādi gaismu neuzvar pat mani aizkari. Un stāsti vēl par visvareno cilvēku un tā ne-no-saules atkarīgajiem bioritmiem. |
5/31/10 08:22 pm - Sveika, kristietībaStarp citu, svētdien Džonnijs mani ved uz savu baznīcu dejot (un dziedāt??). Vismaz tā es sapratu.Jopcik. |
5/31/10 08:00 pm - With loveMan ārkārtīgi patīk saņemt vēstules. Tās lasīt ir kā unikāls, gluži kā filmai nozagts mirklis, kur vienīgi papīra čaukstoņa un satura intriga pieder tev. Interesants ir pats process, kā pie vēstules tikt: plēst to vaļā ar rokām, izlīdzēties ar kādu tuvumā esošu asu priekšmetu, nazi, vai ar šķērēm... iespējams, papīrnazi? Lai vai kā, rakstīts vārds, lieku reizi pārdomāts, var izteikt tūkstoš emōciju un vēl simt lieku, pārsteidzīgu, noklusēt, kā arī pieminēt aplinku, izraisot patīkamu smaidu un tikai pozitīvas asociācijas ar rakstītāju. Un vēl markas un aploksnes - kas ir vēl cits stāsts.Šeit man vēstules laiku pa laikam raksta vecvecāki. Protams, aploksnēs pienāk arī rēķini. Bet vēstuļu saņemšana no mājām tomēr ir kas skaists. Nemaz nerunājot par lielisku ziņu un skatījumu kopumu, ko nekad nebūtu uzzinājusi citā veidā, un ko parasti cits citam mēģinām raidīt ar skatieniem, mājieniem vai nodomājam, ka esam pasacījuši. Varbūt tomēr ir lietas, kuras ir vērts sacīt? Arī mans ceļš uz šo augstskolu sākās ar aploksni, kurā ievietoju nepieciešamos dokumentus. Diemžēl nepareizas adreses dēļ tā pati aploksne atnāca atpakaļ... vējā lielās summas par ierakstītajiem sūtījumiem, un tā, šķiet, neattaisīta un nedaudz noplūkāta, joprojām kaut kur mājās tā mīt. Dokumenti toties tika saskenēti un nosūtīti atbildīgajām persōnām. Vecvecāku vēstules rindojas uz sienas. Nu jau man to ir piecas. Kā arī viena no draudzenes, kas sagaidīja, atgriežoties no Lieldienu brīvdienām: ar mūsu kopīgo fotogrāfiju. Silti vārdi, mīļi raidītas domas, kas liek justies kopā, pat tālu esot. |
5/31/10 12:02 am - Sarunas ar labu tējuŠodien ciemos atnāca Džonijs. Mēs ēdām karamelizētas mandeles, dzērām tēju un skatījāmies manas ceļojuma bildes, mācījāmies viens no otra un minējām galvaspilsētu nosaukumus. Atnāca, pacēla, iesēja sirdī skumjas un nu ir prom."Tu aizbrauksi un mēs taču vairs nekad neredzēsimies? Saki, ka būsi man vēl joprojām draugs, kad aizbrauksi uz Latviju." |
5/29/10 08:48 pm - Eksāmens IUn tā nu es izlēmu eksāmenam gatavoties dienu pirms tā, mācoties līdz trijiem naktī, atkārtojot gandrīz visu (kā arī vēlāk nedaudz pierādījās), un celties septiņos. Protams, tas par pusstundu ievilkās. Pārlasot pie brokastīm konspektus, nospriedu, ka par laimi esmu atradusi eksāmena norises vietu vakar, jo minūtes līdz iziešanai tiktiešām tika skaitītas, tā kā tā nebija universitāte, bet kaut kāds konferenču centrs.Dažs gabaliņš tomēr tika noskriets, un, šķiet, ierados 4-5 min vēlāk, atrodot ar dažu eksāmenuzraugu palīdzību īsto telpu ēkā, pie kuras ārpusē stāvēja simtiem velosipēdu. E zālē mans sektors nodalīts ar šķērssienu, eksāmenu uzraudze (mani jau te brīdināja par pensionāru armiju, bet šie izskatījās samērā glauni, he, varbūt tāpēc, ka norvēģi) operatīvi noskaidro, kurš ir mans priekšmets un norāda uz vēlamo vietu, kur man sēsties, kā arī iedod eksāmena tekstu. 3. varianti: Bokmal, Nynorsk un English. 4 jautājumi. Eksāmena ilgums: 4 stundas. Sākumā man liek parakstīties, ka esmu atnākusi un varu vēlreiz pārliecināties par savu candidate number, kas identificēs mani un manu eksāmenu. Kopā mūs - tādu nelielu zālīti ar rakstītājiem kādiem 5 priekšmetiem vienlaikus - uzrauga aptuveni 4 tantītes un onkulīši. Eksāmenu kārtība te ir mazliet citāda: stūrītī uzraksti savu candidate number katrai lapai, priekšmeta kodu, datumu, lapu, lapu kopējo skaitu, noplēs dzelteno lapas kopiju, ko saglabā un lasi brīvajos brīžos, un pārējās lapas saliec mapītē. Uz mapītes: programma (man gan tādas nav), kandidāta nr, datums, kopējais lapu skaits utt., un eksaminatora paraksts. Tipa - galvenā pensionāra. Tad var nodot :) Tā kā pasniedzējs (kuru sākumā, t.i., ap 2. jautājuma rakstīšanas laiku, arī pamanu staigājam apkārt un lūkojoties uz mums) ir brīdinājis, ka gaida daaaudz un garas atbildes, jo laika mums pietiekot, rakstu ar - un man kopā sanāk 8 lapas. Jāpiebilst gan, ka no šiem 3 eksāmeniem šis (Ekotoksikoloģija) ir saldais ēdiens. |
5/27/10 04:15 pm - EksāmenlaiksMēģinu mācīties ecotox un vienlaikus savaldīt mazas un nervozas atmiņas par lielisko ceļojumu, un ilgas pēc saules un mājām.Vakar pienākuši pirmie rezultāti, kas ir vienkārši WOOOOOW - Experts in Teamwork kursā esam saņēmuši overall A līmeni. :)) Nu ko, miskastēs un ilgtspējībā ir spēks! |
5/26/10 01:19 pm - Hjelmeland-Stavanger-Trondheim 24-26.05Ar meiteni, pie kuras nakšņoju - Muzik - valodas barjeru pārvarēt izdodas samērā grūti, tomēr viņa mani cienā ar lieliskām tikko spiestām sulām, bet par nelaimi neatļauj neko darīt. Tomēr apkārtnes daba un dienas laikā piedzīvotā kompānija & lietas liek domāt, ka šī pietura Stavanger un Hjelmeland ir ceļojuma putukrējums ar odziņu.Ap pusdesmitiem man zvana Kārlis, kurš domā, ka esmu pamodusies, bet diemžēl es neesmu gan, un atbildu ar tik aizmigušu balsi, šķiet, ka pārpratumu būt nevar. Taisnības labad gan jāsaka, ka ap to laiku gaisma bija sākusi spīdēt spožāk arī istabā, kur paliku. Pēc brīža gan jau saku Eritrejiski "paldies" = "anili" un dodamies aplūkot tuvējo apkārtni - visur slejas neticami augsti, interesantas formas kalni/pauguri, kas tālumā izblāv zilāki, bet ne tik zili kā fjordu ūdens. Gar 13-to ceļu skatam paveras šaurs fjords ar ļoti stāviem krastiem, kuru atceļā uz prāmi mēģinu iekadrēt, un pa milzīgiem, apsūnojušiem akmeņiem sanāk rāpties diezgan zemu, bet vienalga koki ir priekšā... Drīz vien ierodamies pie puišu mājas, kas izrādās muzejs vai bijusi skola. Visādi veci priekšmeti, kas izrādās sasodīti interesanti. :) Tālāk pa tūristu taku, skanot tālumā klusai melodijai, pēc jautājuma, kas tā ir, abi vienbalsīgi atbild: "Aitas." (nekur neesmu redzējusi tik daudz aitu un kazu nogāzēs kā šeit), dodamies augšup vietējā kalnā. Izejam cauri apburtajam mežam: ar vārtiņiem aizdarītai meža teritorijai, kurā ir it kā mītu, it kā pasaku tēli no koka - zvēri, troļļi, avota gariņš un citi. Pa ceļam atrodam arī te kādu milzīgo kailgliemezi, lietu un krusu, kuri gandrīz liek iet atpakaļ, tomēr augšā paveras lielisks skats uz serpentīniem, ūdeni un apkārt esošajām virsotnēm. Tā kā veikals ir ciet, sagrabinām pat tīri cienīgas un arī latviskas pusdienas no esošā. Vēl kāda h sarunu & jādodas uz prāmi. Izčāpoju cauri mūždien vējainajai Stāvangerei un Sveinungs man pa telefonu izstāsta, kā nokļūt līdz autobusam. Tikko kā esmu tajā iekāpusi, secinu, ka man ir tikai 11 NOK, bet autobusi šeit vienmēr maksā vairāk. Apmulsusi vaicāju, kā nu būs, šoferītim. Viņš savukārt prasa, līdz kurienei braucot. Lieki teikt, ka pieturas nosaukumu ar Stavangeres dialektu norvēģu valodā es neesmu sapratusi. Nu, bet Stavangera? Stavangera, Stavangera. Ok, cik tad man tur bija? Šoferītis izsit man čeku par 11 kronām un braucu. Sveinungs mani sagaida pieturā, abi pasakāmies šoferītim (kurš noteikti zaudēja kādus 20 NOK). Bet man sanāca brauciens par teju pieklājīgu cenu :) Izejam cauri nu jau pazīstamajai fermai un esmu atpakaļ 6 (Raiens joprojām ir te, un nedaudz stāsta, ko viņi šodien skatījuši) puišu kompānijā, kuri skatās futbola spēli. Hehe :) Uzzinu, ka vakardienas variants ar Preikestolen ir bijis veiksmīgāks, bet šie abi ir redzējuši vairāk, jo uzkāpuši pavisam augšā. Tā kā Raiens grib un ir gribējis redzēt šejienes pludmali, drīz man jau ir aizdota Sveinunga vējjaka (kas tiek pārvilkta pāri manam džemperim un jaciņai) un mašīnā dodamies gar lidostu uz vienu no šejienes iecienītākajām pludmalēm. Atšķirībā no vairuma Norvēģijā (lai gan arī citur esot līdzīgas), šī ir klāta ar smiltīm, ir kāpas utt. Vienvārdsakot, kā Latvijā! Raiens stāsta (un arī ir rādījis bildes) ar melno smilšu pludmalēm, uz kurām karstās dienās degot kājas. Vakarēšana sanāk nedaudz garlaicīgāka nekā šķitis iepriekš, jo datoriem un fecebook'iem ir neapstrīdama vara, toties viens no 5 dzīvokļa biedriem pēc pārējo pieprasījuma izcep vafeles un ap pusnakti tiekam pie labas tiesas norvēģu iecienīto beļģu saldumu ar sviestu un cukuru - tas, ko tajās liek iekšā, gan ir atkarīgs no reģiona. Pie mums ēd ar ievārījumu& krējumu un norvēģu sieru. Kopā ar Raienu dalām CS viesu istabu "2. stāvā", kuri nedaudz atgādina laukus (istaba & bēniņi). Tā kā rīt, lai tiktu uz centru ar busu (kuram man nav naudas!) jāceļas laicīgi, ap tiem pašiem divpadsmitiem dodamies pie miera, tomēr es neatceros vēl, kad būtu ar kādu nopļāpājusi līdz ~2-3 un bijusi tik smaidīga. :D Nudien, kompānija ir pagadījusies visai interesanta. Nākamajā dienā atvadīšanās vilcienu stacijā ir diezgan romantiska, un es beidzot dodos izpētīt pilsētu. Man gan nelaimējas atrast veikaliņu ar nosaukumu "Shit", kas it kā tur kaut kur esot, bet saķert lieliskus skatus un pat noslēpties no vēja gan. :) Papļāpāju ar norvēģieti, kura rotaļu laukumā meklē auskaru, gan angliski, tomēr vilcienā visas sarunas (ja nu tās būtu tik garas) sāk notikt norvēģu valodā. Iekāpju Stavangerē vilcienā ap 14iem, un man zvana Džonijs, kuram saku, ka esmu ceļā: Vai tad tu būsi jau šovakar? Saku, ka tikai rīt no rīta. Viņš: Oh, Anda, brauc atpakaļ, lūdzu brauc atpakaļ! Jāpiebilst, ka arī, kad biju Oslo pirmo dienu, viņš man piezvanīja, jo bija drusciņ satraucies, kā iet, vienai ceļojot. Jauki :) Un tā, Oslo ierodos ap 22iem, izmetu nelielu līkumu, un 23os jau izbraucu uz Trondheimu, kur esmu jau kopš 7.oo no rīta: 17h brauciens vilcienā neizrādījās daudz nogurdinošāks par braucienu no Liepājas uz Rīgu, pateicoties proporcionālam miega daudzumam. Somas izkrāmētas, bet vēl priekšā lielie mācību materiālu kalni un eksāmeni, pa ceļam no stacijas ielūkojos bibliotēkā un paņemu 2 grāmatas, kuras esmu rezervējusi. Ar šo ierakstu cikls Norwaytrip (11.(10.)-26.05.) tiek noslēgts. Atklāti milzu kailgliemeži, haikošana un tas, ka katrai pilsētai ir citādākas bildes uz kanalizācijas vākiem, un ne tikai tas. Zumzummm, paldies visiem, kas bija kopā ar mani, gan lasot, gan neatkārtojamajai un lieliskajai kompānijai! :) Sauli! |
5/23/10 11:34 pm - Bergena-Stavangera-HjemlandeNo rita ar nelielam problemam piecelties satiku Raienu norunataja pietura Bergenas attalakaja mala nedaudz velak, neka runats. Tas neliedza mums sakt stopet aptuveni pusdesmitos un jau pec kadam 5 min iekapt kada somaliesa, kurs stradaja uz kuga, ar kuru mums vajadzeja braukt jau pec 30 km, masina. Raiens gan bija tads skeptisks par to, ka mums ir zime ar uzrakstu ¨Stavanger¨, jo NZ visi stopojot ar paceltu ikski. Vins gan to darot pirmoreiz. Sakuma uz kuga nevarejam atrast, kur iegadaties bileti, pecak izradijas, ka to nemaz neparbauda...Skati apkart - lieliski un loti garsigu fotografiju verti. Turpat ari neplanoti (vai tomer planoti? nedaudz plapajam par to, kur un ka mes varetu sarunat vai stavet, lai nakamas masinas mus pamana) mus nostope kads virietis, norvegis, kurs kopa ar sievu, kas izradas kanadiete, dodas uz dela handbola macu Stordas sala. Izradas, ka abi bijusi NZ un ir daudz, par ko runat. Tiekam lidz benzina stacijai, neliela pauze, un talak aizdodamies lidz pukotai plavai, kur pagaidam nedaudz ilgaku laiku, pasmejamies un papukojamies, ka visas masinas griezas, lidz apstajas tiri sakarigs danu onka (pec tam, kad tikko esam apmainijusies ar zimi), un aizved mus vel gabalinu. Parunajam par valstim un stoposanu, vins piemin, ka ir bijis precejies ar igaunieti un ka EE un LV ir loti skaistas ar. Bet, ja aizbrauc pie Norvegijas dabas, tad no tas nevarot aizbraukt. It ka nu esam diezgan liela krustojuma, 2 tuneli uz Stavangeru, viens uz Bemlo, citu salu, bet nostavam vismaz 45 min un loti salstam. Raiens ik pa mirklim ciena ar pankukam, un dzer daudz piena :) Tad mus tomer aizved viens norvegu paris - ari mazu gabalinu. Tomer no si benzintanka, pat nestopojot, tiekam pie meitenes, kas brauc uz Stavangeru: veterinarijas studentes Budapesta ar milzigu afganu suni bagaznieka, kurs sad un tad man pagul uz pleca, un vispar ir ar tiri jauku frizuru. Pa celam esam sapratusi, ka Karlis un Janis nedzivo Stavangera, tapec vaicajam Raiena hostam, vai var uznemt ari mani, un tas tiek akceptets: ierodamies ferma. Puisis ir laimigs, jo ari NZ dzivojot piena ferma. Smaka gan ir interesanta, bet mus sirsnigi uznem 5 puisi. Ta nu paplapajam, lidz saprotu, ka uz Preikestolen laikam labak un ir planots braukt sodien. Raiens izdoma braukt kopa ar Sveinunu, kas ir musu hosts, rit, bet nu es dodos ar vel vienu prami satikt draugus un kapt Spredikkresla. Skati & ainavas seit ir nudien vislabakas, kas redzetas un neparspejamas! Klinsaini fjordi staviem krastiem, augsti kalni, kas tale paliek zili, zili, un daaaudz so skatu. Braucam pa 13 celu uz Hjelmelandi pec kapiena Preikestolen, un tas vijas gar pasu klinti. Puisi mani atstaj pie savas pazinas no norvegu valodas kursa, un te nu es esmu. :) Heiehei, un rit jaunas vietas, ko iepazit, un dosos atpakal pie 6 puisiem aka uz Sveinunga mitekli. Jeeeei Un saprotu, cik loti man patik but cela :) |
5/23/10 12:16 am - Bergen IVBergena sodien beidzot list, un es, no rita satikusi Jaunzelandieti Raienu, lai precizetu par musu stopesanu rit (vins gan te doma, klust slims peksni un precize vel beigas) un iemetusi monetu Brigenes velmju aka, devos izstaigat centru viena. Beidzot ir sajuta, ka ta ir izstaigata, un svetdiena velak, bet ari seit viss tiek atri aizverts ciet.Dodos ar kajam uz maju pusi ari, cels ir gars, toties diezgan raibs, tostarp paspeju izsolot cauri Paradizei (Paradis), ka ari secinat, ka te ir tiiik lieli kailgliemezi, ar kuriem velocelins liekas gluzi nokaisits, ka brinos, ka putni nav resni. Pa celam atradu visadas interesantas vietas un nejausi ieklidu Griga muzeja, kurs gan bija ciet. Toties kas Griga majas par ainavu! Nav brinums, ka Edvards ta komponejis. Pats pie stura gan laikam saticis kadu trolli, jo pilnigi sastindzis akmeni (vai metala?). Ap so mirkli man ari pazud gajeju cels, bet par laimi man laipni atbrauc preti. Noklustu vel viena ballite, kur ir vel dazs latvietis, izstukoju ritdienas marsrutu. Un ta nu mums tagad ballite turpinas majas ar Ulrikena salasito skabenu zupas varisanu majas. Un vakarinuzkodam pasa laika :) |
5/22/10 12:34 am - Bergen IIINudien, iepazit pilsetas vienatne vai ar kadu, kas tajas pavadijis pietiekami ilgu laiku (piemeram, dzivo pastavigi), ir pavisam cita lieta! Saja celojuma gan parsvara satieku netiklotipastavigusiemitniekus (un labi, ka ta), bet skatijums noteikti ir radoss un pilnigaks.Piemeram, sodienas lielisko pastaigu pa pilsetas centru uzsakam gan ar veikala apmeklejumu, kur tika iepirkts norvegu "kartupelis" - ar marcipana virsinu, diviem kremiem ieksa un smilsu miklas pamatni. Tikams pikniks pie struklakota dikisa ar dzeltenam tulpem un roza ziedosiem kokiem, un dodamies izpetit parku. Parka, zinams, uzturas narkomani. Tomer... tas skats jeb komuna, kas paveras, ieejot nedaudz enotaja darza/parka, likas nedaudz cits, neka gaidits. Biezi gabalinu, uzkalninu, zalesplekiti aiznemis kads vai kadi cilveki, kas sez, taisnu skatienu lukojas uz celu, paskatas uz mums (turpinam mierigi solt, plapajot cauri un fotoaparatu izdomaju tomer neizvilkt). Ir kreslini, citiem nav. Viena saulaina plekiti calis citu ieloka sev kaut ko injice vedera muskulatura, citur meitene apkritusi uz galvas blakus aizmigusam virietim un ari gul - 2 citi pieskrien pavaicat, vai viss ok. Nedaudz talak vel barins iemegina drizak jau zagtus velosipedus. Peksni mums viena celina sak viens no siem individiem skriet preti, sajutas tadas interesantas, calim acu rajons apsartis pamatigi, tas izskatas skumjas vai asarojusas un skatiens izmisis, varbut skriesanas del. Nu ja, tapat jau vini visi lielakoties izskatas neveseli. Un ta ari man tiek stastits, ka norvegi vinus uzskatot vienkarsi par slimiem, apcubinot - pusdienas, majinas par brivu, un ta talak. Turpinam klist pa mazam ielinam, kur visur paveras neticami skati: majinas, kas rapjas kalnup un kalni pasi, jumtins pie jumtina, un, starp citu, pilsetas centra galvena tiksanas vieta ir zilais akmens - kas apzimejot 4 debespuses. Biblioteka, Griga halle, muzeja remonts, universitate.. Ielukojamies Akvarija bodite: suveniri ar pngviniem, roniem un citu dzivo radibinu. Ta nu nedaudz piesezam, atlaizamies uz murisa blakus, lidz ma izripo paris monetas no kabatas un ieripo mura sprauga. Kamer veicu operaciju "izdabusana ara ar zimuli un plastmasas daksinu", kas norit sekmigi, Linda ir uzkapusi augstak zalite un bauda Bergenas sauli. Alright! Sagurums ir un ta vieta liekas mikstaka par akmeniem se. Nedaudz parmijam vardus, un norokamies savas domas. Peksni mani pamodina skali smiekli. Isti nesaprotu, kas un ko, un tiesi kur, jo kaut ka neparasti gulu (gulu?!!) uz vedera, turklat parka, un nemaz natceros, ka butu gajusi te gulet. Izradas, abas bijam iemigusas apmeram uz stundinu :) Viss vieta! Izpetam paris veikalus, btw, Norvegija ir visi Lindex, BikBok, Dressman, Match un varbut velkads, dazos pat redzamas cenas LVL. Nobalsojam ka teletubijterpi aka kombinezoni ar kapucem varetu but tiri valkajama lieta, un caur majam, ka izradas, dodamies ciema. Tur satiekam diezgan atraktivus jauniesus, kas galu uz grila zave ar fenu, spele gitaru un runa 3 valodas vienlaicigi intereanti, ka ari lielisks ir skats lejup un apkart & tam visam but pa vidu ar savu tejin' & burbuliem. He :) Tada lieliska kalnota vakara noskana. Ar domu par Stavangeru mekleju, ar ko turp doties, un sodien sanemu aicinajumu uz Peru inku balliti uz Fløyen kalna... ja vien vini nedoma mani ziedot dieviem! Un lustigu jaunzelandieti, kas mosh bus mana kompanija. Noteikti pluss - satieku daudz latviesus te ar :) Gribetos gan vinus satikt LV! |
5/20/10 09:08 pm - Kristiansand & Oslo bildes( Mazas mijas gaitas Kristiansand & Oslo ) |
5/20/10 07:50 pm - Bergen IIBrinikigais, miglainais rits, (ielejas-kalnu) miglai celoties gar kalniem uz augsu, parverties par patikamu un saulainu dienu. Kamer ir jauks laiks un ta ka abas neesam bijusas Ulrikena, devamies iekarot ari otru pilsetai tuvako augstako virsotni, kura nav apsnigusi aka Ulriken (643m). Lielaka dala lauzu uz turieni dodas trosu tramvaja, kas prasa, iespejams, 20 minutes, tomer mums ta bija lieliska nodarbe visai dienai un kadu laiku neparejosa uzvaras garsa.Sakam tiri pieklajigi - gar tacinu, kas pazuda aiz tramvaja budinas, un bija atzimeta karte ka videji gruts cels, bet nu, mums, iesacejiem, vieglaka tuvak nebija. Kaut kur pa vidu (pec brisanas pa akmeniem, plavinam u.c.) nonacam uz Sykkellope - downhill ritenu trases, pa kuru tad ari turpinajam doties augsup. Un siltums! Lieliskas tacinas, plus izstradajam savu kalnu kazinu/spaidermena metodi lielakam klintim. Werks gud! Taluma kads lidinas ar puki/kautkadutur planu, un mes pratojam, nez kura koka vins nolaidisies. Bet ta noteikti ir lieta ko pameginat gribas!!! Lidz ar virsotni pec paris h paradas ari cilveki, turpinas lieliskas ainavas, un atklajam nedaudz sniega. Vienviet uz torna uzgleznota pat Visu redzosa acs: ja, skati te ir Gredzenu pavelnieka cienigi... mini sniegavirs, atrasta majina kalnos un iechillojam ar pusdienam un lielisku pilsetas panoramu. Miers, dazi putnini un kalni, kas sak blavot lidz ar attalumu ka akvarelis. Atpakalcels izradas interesantaks neka planots, jo norvegu izpratne par tacinu ir nobert daaaudz akmenu. Pa tiem ari liksmi tek lejup udens. Pasi vini skrien augsup un lejup, lai gan liekas stavums vairaku gradu lenki. Ar basam kajam liekas nedaudz vieglak :) Sakuma nolemjam panemt shortcutu pa nogazi, iekapjam kadikos (kur teju liekas, ka uzkapts kam dzivam), un... uzejam daudz vel miniaturas skabenes. Buuuus zupa! Gajeju cels izradas bik atraks, bet tomer garlaicigaks neka musu ritenotaju tacinas,un tomer, yeah, guud hike! |
5/20/10 07:54 am - Bergen IEsmu Bergen, ir miglains otras dienas rits. Pirma izvertas saulaina un skaista, un abas ar Lindu esam sasaulojusas pat nedaudz sartas :)No Oslo izbraucot 23.09, seit ierados ap 7iem no rita, pa celam mostoties un nedaudz paverojot kalnu virsotnes un ainavas, tajos mirklos, kad vilciens nebrauca pa tuneliem. Oslo pedeja diena pagaja daudz staigajot & nedaudz maldoties, ka ari atklajot, ka pilseta ir pat tiri jauks ezers. Uz staciju, par laimi, devos laicigi, jo tas aiznema nedaudz vairak ka 2 h ar somu un no talaka pilsetas stura/ezera Sognevann. Pilsetina ir looti miliga, ar mazam majinam, kas rapjas kalnos un, protams, ka jau Berg-en, novietota kalnu vidu. Mani sagaida Linda, kas izkapj no busina ar Norvegijas karogu - hmm, precizas noskanas pec 17.maija. Un ta pabrokastojam un dodamies izlukot visus labakos sturisus: sakam ar Floyen kalnu. Un, ta ka sakam iet ar kajam un tiekam augsa loti atri (gan ar nelielu aizelsanos un prieku par to), bet tik neiespejami tas nav & ir interesanti, liekas, nesapratisu citus celus vairs. Skatu skati! Augsa uztaisam nelielu latviski-norvegisku pikniku un sastopam civinosu sarkankrutiti: ko tadu neesmu redzejusi kops bernibas... Lejupcela panemam paris shortcut'us pa cela likumiem (tur, kur cels nebija asfaltets=tacinas) uuun ta nu parvarot viegli attaisamu koka barjeru un dodoties lejup pa gliti izveidotam koka trepitem, kur mala samestas vel laternas kaudzite, nonacam pagalma. Tie dullie tak apdzivo visu nogazi! Masinas atstaj uz cela un ta laikam katru ritu - pa kadiem 6 kapnu posmiem uz leju un vakara atpakal! Apmetot likuminu caur stadionu, atradam RIEPAS. Tomer Linda nelava pierunat tas panemt lidzi uz majam, un tad nu papriecajamies tapat. Talak musu cels ved Brigenes virziena, kur ir vecumvecas koka majas (mm, vecs koks) un var veleties, iemetot kronu aka. Ka secinam, ne sodien, jo viens onka ir aka un kaut ko rosas, otrs vinam palidz celt ara spainus, kuri pilni ar kronam, 2 kronam un puskronam. Nolemjam piekapt velak, lai ir darbins nakamajam gadam, jo 4 spaini izskatas iespaidigi. Aizcapojam uz pili un pasaulojamies uz pamatiem preti gotiskai fasadei, kur otra puse kads cel skatuvi ar loti augstam uzskatuves kapnem, un dodamies uz alternativo veikalinu ar VISU no gotu kleitinam, pirsiem un feju nujinam lidz virakiem un gramatam par dziedesanos. Reflekteju par zilu paruku vai kadu no unikalam gramatam, bet nedaudz pardomaju. Toties atcela ieraugam milzigu burinieku, kas ir no pasas Norvegijas. Iegriezamies sameklet WC Radisson hotel, jo citu alternativu isti nav. Ka jau pierasts, uzpildam udens pudeles. Ta ka ir 2 krani, domaju, izdomata vel viltigaka udens attirisana. Tomer mazakais, kas ir sanos, nez ka nedarbojas... ok! Meginu parasto, un peksni mans udens sak loooti putot: izradas, mazais bij domats ziepem :) Vakara meginu pamacities (ka neka 28.05 Ekotox eksamens) un secinu, ka unikali sledzos ara uz macibu materialiem :D Ak ja! Un vel te ir sfinksu kakis, kurs izdod interesantas skanas un parasti snauz zem segas. |
Powered by Sviesta Ciba