3/24/10 10:09 pm - Le solSaule šeit atmodina vasaras vakaru sajūtu, pavasara atmosfēru un liekas, ka nu tik ir klāt, bet... sniegs paliek. Vēsums paliek. Vienīgi gaiss un spožums, un smaržas apkārt ir citas. Un, kas ir pats jocīgākais, tās tik ļoti atgādina par pazīstamām vietām un lietām, ka sāc ilgoties nevilšus.Tomēr es skaitu dienas līdz brīvdienām, jo ir sajūta, ka mugura, sēžot pie datōra, ir salauzta un acis tāpat. Bet toties šodien diezgan lustīgi izvēlējāmies un atrisinājām problēmas projektpriekšmetā uuun mēs visi jūtam, ka TĀS nāk. Saruļļoju matus lokainus un saņēmu daudz komplimentu :) Uni atkal (kā jau gandrīz katru nedēļu) notiek kaut kādi infō pasākumi, kurus šoreiz sauc par fagdag. Kaimiņiene ir slima, un to uzzinu no viņas draugiem, kas atnākuši aprūpēt (pie viena pamodinot mani ar zvanu pie durvīm, kurš atskan manā istabā ar): pabarot ar augļiem, vakariņām, tēju. Ārkārtīgi jauki, tomēr. Šķiet, ka šādu cilvēku, uz kuriem var paļauties, katram pasaulē vajadzētu vairāk... bet vai es pati kādam (un kam?) zvanītu? |
Mazās Mijas pasaules gaitas
jeb pa pasauli ar Susuriņu
3/21/10 03:13 pm - DanskursJa trešdien biju pārāk sagurusi, lai dotos uz deju treniņu, bet, pārvarot to visu, devos, un mūsu Dance Cafe "dejotājam ar stāžu" palīdzēju izlabot dažas stila kļūdas (ko acīmredzot vadītāji, kas ignorēja visus, izņemot tos, kas bija pāros un dejoja labi, kautrējās darīt), tad šodien, kad NTNUI piedāvā svinga kursu, puiši, kas tur bija jau vakar, un joprojām mazākumā, iemācīja soļus man, paši vadot apburoši vai mazāk apburoši. Un šeit man jāpiekrīt Zuzei par estētiku visapkārt. Visur, visur. Bet es lēnām atskārstu, ka man, sķiet, vislabāk patīk beļģi. Nom nom. |
3/19/10 01:50 am - Filmu festivālsHere I am today.Var teikt, ka esmu nobijusies no tā, ka esmu pastāvīgi nogurusi, var teikt, ka tas ir slinkums, bet šodien man ir day off ar izgulēšanos pēc lekcijām un to filmu, kuras es sen esmu gribējusi noskatīties (jo nav tā, ka man pavisam nepatiktu filmas. citreiz tām gluži vienkārši nav noskaņojuma) atrašanu un izbaudīšanu [tādu kā Last Holiday, apbrīnojot pašai savu atmiņu tādiem nieka nosaukumiem], un labu tiesu rīsu, rozīņu, burkānu un riekstu, un karameļu konfekšu. Un tējas. Mmm. Nedaudz mierīgāk ir, un prieciņš, ka rīt nav lekcijas. Pasniedzējs dodas makšķerēt uz Baikālu. Piesārņotas zivis :) Bet pēc Lieldienām, kā Tomašs [aka Ekotoksikoloģijas pasniedzējs] teica, ja atgriezīšos no Krievijas - frāze, kas nez kādēļ sasmīdināja tikai mani -, viss turpina notikt :) |
3/15/10 11:11 pm - CoSestdienas pasākumā mani apbūra Fatimas (no Alžīrijas - runā perfekti arābiski un franciski) kompānija: (gaišādains un ar gariem matiem) puisis no Dienvidāfrikas, kurš zināja dažādu konditorejas izstrādājumu nosaukumus un stāstīja par dažādiem ģimeņu/baznīcas svētkiem, kas izklausījās gluži kā no cita gadsimta, tumšādaina meitene no Sudānas, un sprogains puisis no Itālijas. My friends, viņa teica, un - norādot uz mani - my coursmate!.Savukārt svētdien atkalsatiktais norvēģis Steinars no tiesas mācās latviešu valodu - viņam ir grāmata ar gramatiku, leksiku un sarunvalodas frāzēm. Interesanti, ka CS kompānijā saruna kaut kā vienmēr iegriežas par Rīgu un Latviju, un viņiem ir vispozitīvākā pieredze - sākot no tā, ka Rīgā ir daudz couchsurferu un tie viens otru pazīst, līdz pat kopīgiem paziņām, interesantu valodu un citiem sīkumiem. :) |
3/14/10 07:24 pm - SkiisKad parasti kāds kaut ko šeit runā par slēpošanu, kautrīgi smaidu visu sarunu, un, ja man vaicā, atbildu, ka pēdējo reizi slēpoju kādu 4-5 gadu vecumā. Atceros, ka toreiz bija kaut kāds kalns, kurā bijadikti grūti uzkāpt, mājās kaudze ar koka (?) slēpēm, un vispār diezgan briesmīgs pasākums.Vēlākā laikā kaut kad man radās stereōtips, ka slēpo tikai ģimenes. Un Latvijā tā laikam lielākoties arī ir. Toties šeit... slēpo visi. Those Norwegians who do not like skiing or hiking have moved.. or live in Oslo, šodien saka Bjorns. Jau kādu laiciņu atpakaļ Chetana ieteica, ka varētu man aizdot slēpes un man būtu jāpamēģina. Ok, drīz man tā sāka likties arī pašai. Lutefisk vakariņās tika apspriests šis - nākamais - CouchSurfing pasākums: slēpošana Bymarkā, un izdomāju, ka varētu pievienoties. Šorīt mani pamodināja kaut kas pakšķošs, kas ir diezgan dīvaini, jo mums nav palodzes. Bet tomēr drīz vien atkal sniga. Trasē brīžiem bija tik jautri, ka varēji aiztaisīt acis un laisties lejup pa nogāzīti - jo starpības nav, ne tu redzi ceļu, ne uz priekšu, kur tas beidzas baltajā sniegā. Un tā, ar diezgan lielu krišanu - sākumā noteikti - un pārējo atbalstu esmu apguvusi pamatus (noteikti), kā arī saņēmusi komplimentus par to, ka man izdodas amazingly well, tā kā jātic būs, ka slēpošana ir kaut cik apgūta :) Galu galā, iemācījos pat bremzēt. Vienu mirkli iebraucām jaunu ceļu kaut kur cauri mežam, un tad piedzīvoju patiešām jautrus mirkļus (vai arī tie tādi bija mūsu ~10 ļaužu kompānijai), krītot un rušinoties ārā no sniega, kā arī piezemējoties visa bariņa vidū; tomēr nekas nevar būt priecīgāks kā iekrist uz deguna pūkainā sniegā īstā norvēģu ziemā - nudien. |
3/14/10 01:01 am - Punk itPiektdienas scene No1:Eju pa vienu no centra ielām, galvā adīta krāsaina cepure ar grebeni no diegiem (vienmēr esmu gribējusi grebeni, he). Piepeši, man pretī nāk panks - ar īstu grebeni. Ieraugām viens otru, nomērām ar skatienu, no viņa puses diezgan izbrīnītu, un turpinām skatīties, līdz paejam garām. Klusi pasmejos. Varētu būt, ka mans risinājums ir diezgan negaidīts, jo, galu galā, ir ziema un, iespējams, viņam arī salst. :) |
3/14/10 12:48 am - Culture crashPasākums taču ir par ēdiena gatavošanu, vai ne? Ahh, un mēs tiekam iekšā bez maksas, ja uzstājamies? Alright! Iemācīsim šiem dančus. (ēdiena vienk.bija gana - būtu arī sklandrauši :D)Sarūpēta no Rūtas ir "cūkas griķos" jau pasen, šodien doremi.lv atrodu lielisku "mugurdanča" versiju, un aiziet. Programmā esam kā "Latvisk dans av Anda B", angliskajā - "Latvian dance from Andalucia B". Kā arī - otrie, pēc nepāliešu muzikantiem: bungas & pūšamais instruments, izpilda "lapsas dziesmu". Mēs ar Janetu esam jau samēģinājušas soļus, un Atis atsakās dejot, tādēl Iluta lūdz nākamo dejotāju: pāru ir tik daudz, ka vietas priekš griešanās ir ļoti maz, un pēc pirmās reizes nāk klāt vēl; lai mūs labāk redzētu un izprastu soļus, dejojam vidū - no šī mirkļa aiziet raitāk. Kā nākamo iemācam ātro "cūkas griķos", kur kā ceturto esam apmācījušas/paaicinājušas pievienoties mums vienu feinu norvēģieti, kas, kamēr meģinājām, rosījās virtuvītē. Hei! Un smaidu ir vēl vairāk. Ar ādamam bij 7 dēli bik švakāk, jo vidū milzīgā riņķa dēļ ir 4 cilvēki, kuri nespēj vienoties, ko mums būtu jāatkārto. Tomēr pēcāk saņemu daudz 'You were very entertaining', 'Where do you dance these dances?' un pat 'You must try this food, Teacher!' no kāda ķīniešu puiša. :) Iemācāmies [gandrīz] arī norvēģu polsen, kas ir sarežģītāka (tā pati, kam uzskrējām virsū Roros), kā arī indonēziešu folk dejas, kas atgādina līnijdeju un hiphopa apvienojumu, tomēr ir ļoti senas. Aizraujoši, un pa vidu tiekam pie n kūkām no n valstīm, aprunājamies par ēdienu, līdz serbu meitene sadzird dziesmu no savas valsts & iemāca mums deju, ko parasti dejojot kāzās. Hehei. Un rīt dodos slēpot, jo esmu sarunājusi nepālietes/Chetanas slēpes un CS kompāniju :) |
3/12/10 11:12 pm - Vakariņas draugu lokāAww yeah! Couch surfing ir viens no labākajiem izgudrojumiem :) Šovakar viens no šejienes komūnas biedriem (oriģināli gan no citas Norge pilsētas) pulcēja mūs uz lutefisk vakariņām, jo, redz, savulaik lēti iegādāti daudz kg.Tad nu apguvām tādus terminus, ko lietojot ārzemēs (jo kompānijā bija arī itālis, dienvidameriku apceļojis norvēģis no kādas citas pilsētas, sudānietis, singapūriete no mana kursa un viņa dzīvokļabiedrs) kā "Excuse my Norwegian arm!" sniedzoties pēc kāļu sautējuma, zirņu sautējuma, kartupeļiem vai sinepēm, vai bekona kkā, ko ēda kopā ar sārmos glabātu/gatavotu zivi. Tāda trekna un caurspīdīga:interesanta. Un sarrunas! Par itāļu mafiju, kura no Ķīnas transportē preces un atpakaļ sasaldētus mirušus emigrantus, jo viņi grib tikt apglabāti savā zemē, latviešu valodu un Rīgu, jo čalis tur viesojies un nu mācās valodu no grāmatas, pārējie arī ir Rīgā bijuši (!!), moskītiem un, protams, iz-couch-otajām zemēm un..ēdienu. Aiznesu cukurā apceptu musli, kurš ideāli derēja kopā ar saldējumu :) Ļoti komfortabla un atvērta atmosfēra. Mmm, tīk. * Pēc manām muskatriekstu pankūkām ar dārzeņiem (a la biotēkas recepte) šis ir vienkārši fantastiski. Tikko ar Hannu (singapūriešu meiteni) pabeidzām dzert tēju, pārējie aizčāpoja uz kino; izpļāpājāmies, un sameklējām visādas lapas brīvprātīgo darbam organiskajās fermās & citur. |
3/11/10 09:43 amUn vai tu zini, kas ir kvinoja? Nom nom. |
3/9/10 11:59 pm - NomSacepu sev cepumiņus no mušļa ar rozīnēm, ar riekstiem - rozīnes uzpūtās apaļas un lielas XDUn vēl mums šodien Lieldienas - ar krāsotām olām, kā arī roka iemēģināta sklandraušu cepšanā, jo šeit rudzu milti ir normāla parādība. Kādi? Citādāki un ok arī ar kartupeļiem. |
3/8/10 05:32 pm - Pavasaris vienmēr sākas ar pirmo motocikluUn šodien viss sniegs mazās straumītēs tek pa kalniņiem uz leju, atsedzot krietnu slāni ar melniem akmentiņiem, ar ko ziemā kaisītas ielas un zaļganu asfaltu. Kājas izmirkst, seju skalo rīta lietus un sajūta kā vasaras negaisā. Prieks.Šodien iepazīstos ar Hosē - spāni, kurš mani 'piedraugoja' facebook. Satiekoties pavisam negaidīti saņemu pa bučai uz katra vaiga - sirsnīgi un turpinu smaidīt arī vēlāk. Pareizā kompānija! Atvērti un sirsnīgi, kaut arī necieš lietu :) Nākamā manā sarakstā [pēc joprojām interesantas, bet ieaijājošas Klimata politikas lekcijas] ir ķīmiskās tīrītavas atrašana. Adrese ir sagūglēta, un it kā tam nevajadzētu būt tālu no uni. Tā nu dodos medīt mazgātavu - pavasaris spīd un laistās un pat kaut kā pamanos atrast īsto ielu ar pirmo reizi. Gandrīz tipisks Jūrmalas skats: koka privātmājas abpus ielai, un nevienā no tām, protams, nav nekas tāds kā "vaskeri" vai "renseri". Iesoļoju 3. mājas pagalmā (jo brīžam jau tīrītavas ir tādi viltīgi/kautrīgi dzīvnieki, kas mēdz slēpties aiz stūriem, pagrabos un citur), bet arī nekā - glīti vārdunuzvārdi ar zvanupogām un kādi 9 šķirojamie konteineri 3 atkritumu veidiem pagalmā. Izrādās, šī viltīgā renseri ir ieeju ierīkojusi no otras puses kaut kādā šķūnīšizmēra mājiņā. Sastopu smaidīgu ķīniešujapāņuaziātu meiteni apaļiem vaigiem, kuru iztraucēju no gludināšanas ar kaut kādu advancēto gludekli, kurš piekārts - nu ne gluži no griestiem, bet tuvu tam - atsperē, un kura labāk saprot norvēģiski. Do you want to deliver it? Šajā mirklī gandrīz vai gribētos pafilosofēt par deliver/nodot darbības vārdu tik dažādajām nozīmēm, bet sarunājam tikšanos citreiz. Vēl man palaimējās šodien centrā uziet veikaliņu HOT ROD - ar fantastiskiem zābīšiem & citām lietām (kas nebija tik fantastiskas un vairāk domātas viņiem). Pagrabstāvā viss veltīts MC: vairāki plaukti ar dažādām ķiverēm, ādas jakas/bikses (kur es varētu satilpt 2x), bet ļoooti glīši HD zābaciņi... 31. izmēram, 700 NOK :) Vai lielāki, kas sver kādas 5x vairāk - 1600 NOK. Un vēl daži, faktiski, gandrīz bez zoles vai svara. |
3/7/10 10:39 pm - Svētdienas praktiņiOujēe, no paša rīta beidzot redzēt (jo kāds ir saņēmies nopirkt webkameru) senčus un ōpapu pēc ļoti ilga laika, kā arī uzņemt negaidītus viesus, kuri runā ļoti tīkamā valodā un vispār ir ļoti tīkama kompānija (pat no rīta.. jo 13.oo ir rīts), un atnes līdzi datus no Latvijas, ar kuriem varēs darboties/spēlēties GIS, murrr, ir labi :)Tā kā ar Siv esam sarunājušas vismaz iesākt 8. praktiņu šajās brīvdienās, uzvelku lielo džemperi (sajūtoties kā īsts norvēģis: džemperis, svārki un trekinga zābaki & īpašās zeķes), un tāds krāsains dodos lūkot, kā var iekļūt iekšā Uni svētdienā. Faktiski, tas ir vieglāk par vieglu - novelc savu ID karti & uzspied kodu. Un tāpat pie computerlab. Mana grupasbiedrene, kas ir nedaudz lielāks MatLab eksperts par mani, jau ir TUR, bet kaut kā šodien īsti nevelk uz darbu.. sākam pļāpāt par visādiem niekiem un beidzam ar to, ka sarunājamies krieviski! Džīz! Un tas te ir vairākiem norvēģiem raksturīgs - viņus fascinē Krievija un krievu valoda. Neparasti?? Pēcāk iečekoju arī citu ēku, un tur.. tukšs, kluss, bet kāds spēlē I will survive uz klavierēm. ĢZZF pirmo reizi sajutos kā mājās, kad dzirdēju tur kāpnēs klavierspēli - arī kādā cilvēku patukšā pēcpusdienā. Šobrīd tās ir kā atmiņas par piederības sajūtu, kā siltums, kas piepilda. Jā, šķiet, mājvietā vajadzētu pastāvīgi ieviest kādu, kurš spēlē klavieres, lai piederētu & gribētos atgriezties, citādi ir tā, ka jebkurā vietā ir (vai arī - nav) māju sajūtas. |
3/6/10 10:18 pm - Sports!Jāsaka, ka nu es tiešām lepojos ar laša zupu, ko protu izvārīt - šovakar tā garšo tā, ka pat kariju negribas likt klāt. Mmmmmmmmmm :)Un bez pipariem vai lauru lapām. *Amused! Tātad, esmu dzīva pārradusies mājās pēc Midterm eksāmena vakardien (un vispār, pārējās nedēļas, kas lika pat knapi kustēties). Eksāmeniem šeit (vismaz Midtermiem) ir advancēta sistēma: vari līdz ņemt no abām pusēm aprakstītu A4, protams, no piezīmēm noder kādi 5-10%, kurus sākumā pat domāji nerakstīt (no klimatoloģijas lekcijām - ledus laikmetu/interglaciālu secība līdz mūsdienām - īsi), tad saņem vairākas lapas. Sākumā nesaproti, uz kuras jāraksta, bet beigās top skaidrs: ir teksts, tad vairākas lapas ar rūtiņām & kopā ar dzeltenu koppapīra dubultlapu, uz kurām raksti, pēc tam ieliec baltā "vāciņā" - uz visiem pēdējiem saraksti ID nr, programmu un kursa nr, programmas nr. ar. Vārdu sakot, bija puslīdz ok gan tests, gan kvalitatīvie jautājumi, bet rēķināmā daļā pamatīgi sapinos. Trešdien mums bija arī Midterm prezentācijas EiT - tā kā bijām pēdējā grupa, bija tā laime aizkavēties līdz 17.oo - visiem kaut kā dikti uz runāšanos, šķiet. Toties prezentāciju laikā sapratām, ko paši saprotam ar grupas līderi un gatavojot&gaidot tās attīstījām vēl visādas foršas idejas. Ar iedvesmu! Psiholoģija un māksla iekš vides - ōjā. :) Un gala rezultātā es biju tik pārgurusi, ka, mājāsatnākot, knapi varēju pacelt kaut vai katlu/šķīvi, lai sev pagatavotu ēst. Kā es pievarēju tos pāris km līdz Moholt? :D Toties mana jaukā grupasbiedrene modelēšanā (šis man arī patīk viņiem: iedrošināšana strādāt kopā. nemocieties, nešpikojiet, bet sadarbojieties!) ieteica ēst vitamīnus un ēst. Tad nu pārtraucu aizmirst ēst vitamīnus, jo šeit ir maz saules, un vēl sataisīju ūberpusdienas. Bet šodien beidzot aizstiepu sevi uz foršo sporta māju: Idrettsbygget. Sākumā bija pagrūti atrast, kur ir skriešanas trenažieri. Laimīgā kārtā jaunieši šeit runā angliski & atrodu tos pašā tālākajā stūrī, teju atsevišķā telpā, pa ceļam apejot dažus nelaimīgos aizmirstos trenažierus. Kaut kādi cilvēciņi mokās pie zviedru sienas, citi staipa nežēligi lielos svarus. Feels like home :) Trenažieru moš vairāk, bet dažus nevaru atrast. Rīt iešu nolūkot TKD. Rrrr :) Un uz saunu ieeja tieši no dušām. MUR! |
3/3/10 08:20 pm - midterm session:openTeorētiski šodien viss mācību pasākums/Midterm presentation of process&project beidzās 2h vēlāk, nekā paredzēts.So mājās pārnācu ļoti, ļoti pārgurusi. Un pa ceļam lasīju krikumiņus ar pozitīvām drusciņām - nogurumam tādu nav daudz. So, paldies, Astriņ&Roland, you made my day, kā sacīt jāsaka. Garbage - Metal Heart
 exhausted |
3/1/10 08:29 pm - melodierEsmu atklājusi jaunu barību - Dziesmu svētku ierakstus. Dziesmas, dejas, mūziku. Un ne tikai.Uz mācībām koncentrēties nav iespējams. Nav svarīgi, kas skan, aizvējoju prom horeogrāfijās vai slimības blakusefektos. Kas notiek, ja valodu māca ar datorprogrammas palīdzību? Tai salūztot, nenotiek nodarbība. Tā arī šodien - iespējams, laba sagadīšanās. Mācības piektdienai daudz, spēka: maz. Uz dejām it kā gribas, it kā negribas iet. Šodien man pa ielu nāk pretī kursabiedrene un dungo. Pēc pāris stundām, citur, nāk otra - ar dēlu pie rokas. No autobusa pirms piecām minūtēm esmu satiekusi vēl vienu. Uzsmaidu. Gandrīz kā savā pilsētā. Dejojam tālāk. |
2/28/10 12:50 am - Par latviešiemNevaru beigt domāt, ko gan īsti Deivids (jā, man patīk latviskot) domāja, kad teica, kad par latviešu meitenēm ir dzirdējis "daudz labu lietu". Diemžēl nepavaicāju, ko tieši.Un diemžēl šeit man bieži vien jāreprezentē vairāk cilvēku nekā es spēju. Labi vai slikti? Toties ie-google-ojot Latvia vai kaut ko uz to pusi, var saņemt interesantas atsauksmes un pat sarunāt randiņus ar krievu..eem..skaistulēm? Par gaumi nestrīdas! |
2/27/10 01:49 pm - Saaukstējies?Laikam gulēt sniegā uz muguras un skatīties zvaigznēs (pēc tam, kad ir mēģināts pa kalnu šļūkt lejā uz vēdera, bet īsti nav slīdējis) pie cietokšņa vai sēdēt uz auksta soliņa un klausīties klusumu, kamēr Saša vēl kaut kur blakus pēdējoreiz izdomā nošļūkt pa nupat atrasto kalnu, kurš slīd, nebija pati prātīgākā mana ideja. Vai arī vainot īsos attālumus starp uni ēkām un nevēlēšanos apģērbties, tos veicot? Slodzi, bezmiegu? Kāda gan nozīme. Esmu slima.Malkoju tēju ar ingveru, C vitamīnu, uzdzerot zāles un guļu. Mācos no Alises norvēģu valodas grāmatas un klusām čukstu pareizās izrunas, līdz atduros pret nezināmiem vārdiem un nākas ieslēgt datōru, lai tiktu pie vārdnīcas. Ziema, skaistā ziema un milzīgās mācības. Man patīk. Bet tieši šobrīd visus Midterm'us negaidu it nemaz. |
2/26/10 02:33 pm - NedēļaSaņemt īsziņas no Latvijas ir kā saņemt ziņas no nākotnes. Laiks: 10.21, paskatos pulkstenī: 9.43.Un tā tas notiek arī, ja sūtītājs atrodas šajā valstī ar LV numuru. * Anyway. Pēc šī ceļojošā un mazmiega nedēļas pasākuma nupat jūtos nedaudz apslimusi un tā padaudz apkrāvusies ar darbiem un Midterm'iem. Bet iiiir labi. :) Redzēta pasaule :D * Šodien ar nepālieti (atkal jau atpakaļ pie ingliš!) pārrunājām augļu problēmu valstīs - viņiem tur ir divējādi ananasi, mango, āboli, vīnogas, un citi brīnumaini augļi -, un viņa man sacīja, ka es nu gan zinot daudz recepšu (stāstīju, kā izvārīt ievārījumu). Bet šonedēļ būšu iemācījusies lieliskus salātus no the ciemiņa. Plus - pirmdien devāmies vakarā uz Cafe M uzēst vafeles (tip gandrīz Norvēģu nacionālais ēdiens nr.2 aiz "Pizza Grandiosa"), kur samaksā 10 NOK un ēd visu vakaru. Beeet tās bija tik mazas! Un paspējām uz pēdējo pusstundu. Anyway, pie 2 un lieliskām galda spēlēm tikām. :) * Vakar sanāca pabūt ar fantāzijas lidojumu piepildītā mākslas kafejnīcā/galerijā (ieeja brīva) un depresīvākā mākslas muzejā/galerijā (ieeja 30 NOK). Uuun vakara ielaušanās Dragvoll campus & fočēšanās zem tilta, pēc kuras kamera atsacījās ar mani runāt. Pats fascinējošākais: palūkojamies debesīs - ap mēnesi milzīgs, spīdošs aplis. Prezīzs, liels aplis. Bet nez vai tas ir halo vai ziemeļblāzma - pēdējā gan teorētiski būtu zaļa un spīdētu.. kaut kas fascinējoši skaists, zvaigznes notušējošs un liekas, ka kāds atvēris lodziņu uz kosmosu. Un ļoti pielipis teiciens: "Don't worry, we're Latvians!" un smiekli. *pēc milzīga skrējiena uz dzelzceļa staciju šorīt & lekcijas saņemu sms par to, ka pēc check-in neatrašanas, pases pazaudēšanas & u.c. lidmašīna vēl kavējas. Sniegs pūkojas lejup! |
2/23/10 12:34 am - Trondheim-Hell-(Levanger)-Verdal-TrondheimNu, kurš gan vēl būtu tik dulls, lai dotos stopēt -12 līdz -17 grādos? Bet mēs (gan ilgi ēdot brokastis) ap 10iem esam uz E6 svētdienas rītā. Mašīnu maz, un tomēr ļoti neveiksmīgā vietā pēc laiciņa apstājas mašīna ar čillīgu zviedru ģimenīti - tēvu, meitu un mazāku dēlu, kuri dodas uz Zviedriju iegādāties some cheap tobocco. Tā nu nopļāpājam gabaliņu līdz Hell (kas nozīmējot kaut kādu klintsbluķi pie/iekš jūras) un viņš brauc nevis pa jauno ceļu ar tuneļiem, bet pa vecāko, garāko un skaistāko - piejūras pilsētiņas utt.Iekš Hell vispirms atkal iečekojam degvielas staciju, kur ir tikai DNorvēģijas karte (ok, vismaz kkāda karte! Citur nav pat tādas), un dodamies meklēt arktiskā loka robežu. Tā gan, kaut arī google maps glīti pielinkota, netika atrasta, toties iebridām mežā (pirms tam labi daudz safočējoties pie HELL uzraksta un apmeklējot Hell staciju, kura izrādās ciet un es nosaldēju pirkstus, uzņemot fotogrāfijas. Vēl kādu laiku knapi kustas) & aplūkojām Helleringve jeb akmens laikmeta zīmējumus: ziemeļbriežus. 9000-11800 g. p.m.ē. Un atpakaļ uz Shell iedzert karstu šokolādi, jo ir auksts šodien ne pa jokam! Tad turpinām ceļu uz Levanger, bet attapmāmies, ka esam pazaudējuši E6 kaut kur lidostas rajonā. Jeb pašā lidostā. Lidostā arī nav kartes, operatore runā pa telefonu, bet Shell'ā mums izstāsta +- nepareizi. Pajautājot lidostas darbiniekam (šķiet, arī ne-norvēģis), uzzinām pareizo virzienu - un viņš nospriež, ka doties ar kājām uz Levanger ir labs joks. Ar kājām? Hell no. Ar kājām sanāk doties tikai līdz Steinkjer, kur pēc kāda laiciņa mūs paņem norvēģu kungs, kurš visu laiku grauž riekstiņus vai ko līdzīgu un līdz ar mūsu iekāpšanu atceras, ka derētu piesprādzēties. Viņš saka, ka šajos laikos jau daudz nestopējot (to teiks arī mūsu host). Sarunas sākumā nevedas, bet drīz arī uzzinām, ko apskatīt Verdal un ka Levanger nekā nav - tā kā viņš pats ir no Verdal, tiekam tur uzreiz (jo ir pavēls), un Levanger koka arhitektūru un pilsētu-kā-jau-pilsētu aplūkojam caurbraucot. Verdal ir izvietota izklaidus, un tā ir viena no vietām, kur jau kopš seniem laikiem esot bijusi kalnu pāreja no Zviedrijas - tātad, tā kinda vienmēr tur bijusi. Dodamies uz Stiklestad, kas ir kultūras/mākslas galerija & viesnica, apskatām Olava muzeju un šādas tādas gleznas, pirms tam nejauši iemaldoties kaut kāda teātra backstage'ā. Hehei. Šeit ir dažādi ēku modeļi un vēl viena versija, kādēļ Olavs ir bijis svētais - asiņainais akmens, uz kura atbalstījies viņš pēc ievainojuma Stiklestad kaujā, izārstējis kādu citu Norvēģijas karali pēc Nidarosdomen apmeklējuma (jeb Trondheimas baznīcas). Ok, un vēl tikai 4 km līdz centram & jāsatiek mūsu Couchsurf hosts Annie! Pa ceļam atrodam āra slidotavu - stadionu. Uuun iemēģinām ;) Annie dzīvo kopā ar 2 jaunkundzēm Maya un Anne (sāmu tautības), visas studē aktiermākslu skolā, kurā ir ap 30 studentu. Norvēģijā esot pavisam 3 aktiermākslas skolas un konkurss esot milzīgs - Oslo 600 uz 8 vietām, šeit ap 300 uz 18, bet tikai tādēļ, ka skola ir jauna. Vakara gaitā uzzinām par to, kā ir mācīties būt par krāsām un pasta bolognese, zvēriņiem un citiem brīnumiem, izrunājam sāmu, latviešu vēsturi, apskatām Ģeorallija bildes un kalnus, un meiteņu vasaras bildes no cabin - kalnu mājiņas. Izrādās, ka sāmiem (somu-ugru valodu grupa) un latviešiem ir daudz līdzīgu burtu, piemēram, č, ņ... un Anne var runāt teju bez akcenta! Bet norvēģi tikai nesen uzzināja, ka sāmi vēl pastāv, un viņi pret tiem izturējušies slikti. Savukārt Maya arī bijusi Roros. Vēl vēlāk vakarā izejam līkumu pa pilsētu & Annie izstāsta par rjonnerer jeb jauniešiem, kuri uztūnē mašīnas un satiekas benzīntankos, sarunājas caur mašīnu logiem, un vispār ir ļoti stilīgi. Aktuāli ir arī sakārt ļoti daudz gaisa aromatizatoru. Visur. Pieaugošs trends pilsētās, gluži kā emō kādreiz. He :) Un no rīta.. vilciens no Skysstasjon (sagadīšanās??) cauri burvīgi kalnainajai ainavai. Brīžiem nespējot noturēt acis vaļā. Un tomēr - tik skaisti ceļas migla no fjordiem, kas tagad vairāki ir pat aizsaluši (šeit!). Un Trondheimas stacijā atklājām vilcienu modelīšu kompleksu, kuru var iedarbināt par 5 NOK. :))) |
2/20/10 10:32 pm - RørosOhlala! Lieliska diena :)Ar ļoti problemātisku un sestdienai nepiedienīgi agru mošanos, bet gardām & garām brokastīm (BIEZPIENS!!! man ir BIEZPIENS!) un grīdas mazgāšanu, kā jau sestdienā pieklājas, uuun stopēšanas zīmes kopīgu zīmēšanu. Aidā uz Røros, kur šodien ir gadatirgus pēdējā diena, kur kādreiz tika iegūts varš, un kura ir UNESCO sarakstā iekļauta pilsēta ap 200 km attālumā jeb 2.5 h. Izejot no pilsētas (ap 8km), nolemjam stopēt pieturā. Cilvēki skatās, smaida, māj, mēs tos interesējam, bet nestājas. Turklāt - šoseja un pietura atdalīta no tās ar nelielu sniega saliņu. Kad pēc 20 min, kad rokas nosalušas, metam mieru un meklējam ceļu uz nākamās pieturas (vismaz) pusi, pie pirmā šķēršļa: tilta apstājas mašīna, durvis paver sieviete un vaicā (sākumā norvēģiski), vai dodamies uz Røros. Ojā! Un, protams, mēs labprāt brauktu līdz. Tā kā šis ir pāris ap 50-60 un liekas ok, droši iekārtojamies aizmugurē. Viņi stāsta, ka ieraudzījuši zīmi un vajadzējis griezties apkārt. !!! Norvēģiem ir aizspriedumi pret stopētājiem? Tā ļoti jauki nopļāpājam visu ceļu - kungs ir pasniedzējs ķīmijas inženierijas institūtā manā uni, un viņiem ir daudz jautājumi mums. Un kalnu ainavas ir aizgrābjošas BURTISKI. Røros apkaimē, lai apkurinātu raktuves, tika izcirsti visi koki. Tagad tie lēnām atgriežas, tomēr dominē kaut kas krūmveidīgs, šobrīd bez lapām - kontrastējoši ar eglēm, kas ir visur citur. Plus kalni te ir diezgan plakani. Tā nu nokļūstam pilsētiņā (mīlīgummīļā - tikai zāļainie jumti apsniguši un smilgas neredz). Un te mūsu kompanjoni (vai otrādi) piedāvā mūs atvest arī atpakaļ ap 17.oo - t.i., pēc 3-4 h. Jā, lieliski! Pilsēta ir vairāk iekšzemē un visaugstāk kalnos, tāpēc - aukstākā vieta apkaimē. Ja pilsētā šorīt bija -9C, te ir -16. Salstam un, kaut arī gadatirgus ir līksms un krāsains (un tiek iemūžināts teju ik solis) klīstam pa veikaliņiem iekustināt pirkstus. Stendi ir visdažādākie: no drēbēm līdz klasiskiem norvēģu adījumiem (tieku pie nepālā darinātas pozitīvās cepures ar grebeni), rotām, ziemeļbriežu desām, izbāztiem dzīvniekiem, saldumiem: īpaši ceptiem virtuļiem, Røros maizes (garšo pēc lavaša uz krējuma bāzes), cepumveida kūkām utt., kafijas, Glogg - garšvielu karstā dzēriena, ko pārdod krūzītēs, kur iemaisa riekstus un rozīnes (ūbergards!), jā, arī popkorna, citur - cukurvates, lakricu un gumijkonfekšu, burgeru un citu prieku. Iekšpagalmos, kas ir katram māju kopumam raksturīgs atribūts ļoti jauki noformēta vide un vai nu kafejnīca, kur var pasildīties pie ugunskura un pasēdēt uz zvērādām klāta soliņa, kur netālu ganās zirgi ar zvaniņiem pakaklē, kāds staigā ar haskiju (bieži - zeķītēs), dala čuguna tējkannās karsētu bezmaksas kafiju papīra krūzītēs.. kāds pagalms, šķiet, pieder sāmiem (?) zvērādās tērptiem raženiem vīriem un sievām, citi māksliniekiem - šķūnīšos iekārtotas darbnīcas, kur atrodamas ļoooti dārgas māla statujas, vienā: mūziķu, t.sk. arī populāru, atpazinām Džegeru. Amazing! Cita māksliniece pagatavojusi tualetes modeli par 1199 NOK. Citur - krāsaini keramikas dekoratīvie šķīvji, arī pagalms nodekorēts ar glazētām kolonnām. Ārpusē - lieli gleznojumi. Bet pa pilsētu staigā raibu raibais bars ar ļaužiem slēpošanas un neslēpošanas kostīmos, visbiežāk sarainas ādas zābakos ar smailiem purniem; tad ir vēl kategorijaar ragaviņām: pensionāri (gandrīz kā spieķa vietā) un bērni (iesēdini un stum pa priekšu). Pie muzeja satiekam arī dažus ESN brauciena dalībniekus, ar kuriem mācos kopā. Un pēdējais varš šeit izrakts 1978. gadā! Un skaista, šodien arī dinamiska & jautra pilsētiņa. Mmmm! Un vēl pa vidu atradām telpu, kur notiek danči! Pārāk līdzīgi latviešu, spēlē 4 muzīķi, milzīgs bars ar dancātājiem - laiž dančus arī meitas ar meitām un puiši ar puišiem. Gandrīz iemācījāmies ar, jo šie visu laiku dejoja vienu. Un beigās iepazināmies ar pasaules deju pasniedzēju Eph no Bostonas. |
Powered by Sviesta Ciba