Tā patīkamā sajūta, kad iegādājies kādu aizķerošu indie spēli — un iegādājies viņu ne jau tāpēc, ka kaut kādi godīguma principi, vai torentā nevar atrast, bet tieši kā sirsnīgu paldiesu un uzsitienu uz pleca izstrādātājiem — es domāju, tā sajūta ir pilnīgi savādāka, intīmāka un apmierinošāka, nekā tiem, kas uz pirātismu šķoba īpaši drūmu seju, runā par DRM, autortiesībām, un spēles principiāli tikai pērk, un tamlīdzīgi.

Man patiktu domāt, ka arī tiem izstrādātājiem, kuriem ir tikusi mana naudiņa, no tās ir kļuvis īpaši siltāk. Kaut vai pēkšņas, netipiski garšīgas pusdienu deserta bulciņas veidā.

(Atbildēt) (Diskusijiņa)

Zelta vārdi!

Lai arī atbalstāmi būtu arī visi darbarūķi, kas strādājuši lielajos kombinātos pie AAA kalibra spēlēm, tomēr birokrātiskais siets, kurā nosēžas mana naudiņa, laupa tevis minētās labās sajūtas kripatiņu gan man, gan droši vien arī viņiem.

(Atbildēt) (Govs mātes komentārs)