Ieraksts kopā ar pirmā linka nosaukumu izraisa asociācijas. Asociācijas ar mūsu bērnības dienu multenēm. Ar laikiem, kad zāle bija zaļāka un lielākā sabiedrības daļa zāli nekādi nesaistīja ar gruzdošas marihuānas instalācijuinhalāciju un THC izraisīto eiforiju. Asociācijas ar "Dilli-Dalli saules dārzā". Ar " Sēž uz sliekšņa pasaciņa". Ar trīsriteni "Spārīte"...

Nododu turpinājumu Jūsu gādīgajās rokās, mani domubiedri...

(Atbildēt) (Diskusijiņa)

Ar cukurgailīšiem, zobu pastu "Dzintariņš" un pasaku krājumu "Ganuzēns un velns".
No vecajām multenēm strāvo īstens garīgums un mūsu patiesā mentalitāte. Žēl, ka tai šajos laikos pietrūkst publiskas atzinības un novērtējuma. Žēl arī, ka mūzikai vārdus vairs neraksta dzejnieki (vai varbūt es kļūdos?)

Ieraksts patiesībā daļēji ir par dekadenci un par "foršuma" jeb bohēmas negatīvo pusi.

(Atbildēt) (Govs mātes komentārs)